PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas izstāde „4K”

PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas izstāde „4K”

PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas 2018.gada absolventu kvalifikācijas darbu izstādes “4K” atklāšana notiks 16. jūnijā plkst.13.00 VEF Kultūrkvartālā, Ūnijas ielā 8.

PIKC NMV JRMS 2018.gada absolventu izstāde skatītājiem piedāvās nelielu ieskatu jauno mākslinieku idejās un pārdomās, kas redzamas viņu darbos un iezīmē mākslinieku pirmos soļus profesionālajā mākslas vidē. Var droši teikt, ka te skatāms jaunākais mākslā no jaunākajiem mākslā.

Šī gada diplomandu darbos nav redzama izteikta savstarpēja ietekme, dažas vienojošas tēmas vai motīvi, kas bieži ieraugāmi viena gada absolventu mākslā. Katrs student’s drīzāk pārstāv sevi un arī strādā pats savā domu UN māksliniecisko izteiksmes līdzekļu laukā.

Īsi raksturojot kopējo mediju izvēli, jāsaka, aizvien vairāk tiek izmantots jauno tehnoloģiju piedāvājums un to plašās iespējas. Vairāki darbi veidoti 3D datorgrafikā, ilustrācijā, video,  mākslas objektu radīšanai izmantots arī 3D printeris. Tomēr joprojām spēcīga ir glezniecība, kurā šoreiz tiek meklēts kas vairāk par eļļas un audekla kombināciju, vērojama krāsu un virsmu izvēles dažādība un tehniku apvienošana. Atrodami arī daži tēlniecības un grafikas darbi, tomēr to skaits ir sarucis.

Pašai esot rožu absolventei un zinot emocionāli grūto un šaubu pilno procesu, ko sauc par diplomdarba radīšanu, dažbrīd mani pārņēma patiess prieks par pavisam jaunām idejām un jauno mākslinieku drosmi diplomdarbā izmēģināt ko vēl neapgūtu. Vairāki studenti diplomdarbu uztvēruši kā iespēju eksperimentēt un gluži vienkārši skatīties, kas no tā sanāks. Citiem bija izvirzīts mērķis, bet ceļš uz to nebija līdz galam zināms. Rezultātā, kā vienmēr, ir iespējams vērot ko tādu, kas nebija paredzēts, bet tieši tajā ir eksperimenta burvība. Savukārt citi studenti skaidri zināja savu vēstījumu vai mērķi, atlika vien atrast piemērotāko tehniku, kurā to izpildīt.

Darbus nosacīti iespējams iedalīt tādos, kas risina sociālo problemātiku un tādos, kas tiecas pēc jauniem mākslinieciskās izteiksmes veidiem, vēl neiepazītu tehniku un apstākļu apguvi. Varētu teikt, ka ir studenti, kuri radošajā darbībā balstās vairāk uz emocijām un to izpausmi (koncentrējoties uz jautājumu KAS?) un tādi, kuri pievēršas izpildījumam (koncentrējoties uz jautājumu KĀ?). Interesanti bija vērot to studentu darbus, kuros tehnikas vai medija īpašības bijis kā tēmas rosinātājs – iepazīstot jaunu tehniku, radās pārdomas par tās izmantošanu un sasaisti ar dažādām mūsdienu sabiedrības problēmām. Daži studenti pievērsušies funkcionālākai mākslai, radot datorspēles vai ilustratīvu materiālu, saistot savu nākotni ar darbu šajās jomās.

Jaunie mākslinieki nododas sevis meklējumiem, tēlojot aktuālās emocijas, kas pavada neizbēgamās pārmaiņas, absolvējot skolu un uzsākot jaunu dzīves posmu. Viņi, gan tieši, gan pastarpināti, savos darbos tēlo sevi un sev svarīgas problēmas sabiedrībā un mākslā. Studenti domā par eksistenciālām tēmām, jauninājumiem savā un kopējā mākslas attīstībā, kā arī par savām nākotnes ievirzēm.

Brīžiem, paši apzinoties tikai fizisko diplomdarba formu, studenti vēl nespēj notvert savas tikko tapušās mākslas dziļāko jēgu un savas sajūtas par izdarīto. Tomēr, vērojot viņus no malas, bieži var sajust mākslas darbu vēstījumu un emocionālo strāvojumu, kas varbūt nav bijis iecerēts, bet neapšaubāmi ir panākts.

Iepazīstoties ar diplomdarbu autoriem un skatot viņu darbus tapšanas procesā, jāsaka, gaisā virmo jauna potenciāla deva. Jūtams kas tāds, ko nevar gluži nosaukt par novatorisku mākslu, tomēr kaut kādā mērā rodas sajūta par daudziem individuāliem skatījumiem uz mākslu un pasauli. Tas ir svarīgi – zināt, ka jaunajiem māksliniekiem ir savas idejas un viedokļi, un vēlme tos izteikt droši un radoši.

Paula Stutiņa, LMA mākslas zinātnes studente