No 14. oktobra līdz 22. decembrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs Rīgā, Alberta ielā 12-9, aicina uz izstādi “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija.” Tajā aplūkojams piecu mākslinieču kopīgi veidots radošu darbu cikls, kurā savijas laikmetīgā un kanoniskā māksla. Izstādes atklāšana 14. oktobrī plkst. 18.00.
Izstādē apvienojušās piecas laikmetīgās un kanoniskās mākslas pārstāves: Evija Rudzīte, Ineta Freidenfelde, Marta Jurjāne, Elīna Alka un Lauma Palmbaha. Radošos darbus vieno meklējumi par zelta, gaismas, krāsas un līnijas savstarpējo mijiedarbību dažādos gadsimtos, kultūrās un mūsdienu mākslas pasaulē. Kristīgās mākslas veidotāji sava laikmeta mākslas valodu piepilda ne tikai ar mākslinieciskās izteiksmības, bet arī ar garīga vēstījuma saturu. Sakrālās mākslas veidotāji to pastiprina, savos darbos izceļot zelta pārklājuma īpašību – spēju izstarot un atstarot gaismu.
Izstādes rīkotājas uzsver, ka “izstāde ir iecerēta kā kopīgu tēmu apvienojums atšķirīgu mākslinieku rokrakstos, tādējādi paverot apmeklētājam iespēju iepazīt zelta, gaismas, krāsu un līniju dažādos uztveres un atainošanas veidus.”
Ikonu mākslinieces Evijas Rudzītes gleznieciski niansētie darbi apliecina ikonu mākslas tradīcijas dzīvīgo spēku. Māksliniece, izstādot savus darbus ārpus baznīcas, ir sava laikmeta radošo meklētāju saimes dalībniece. Tūkstošu gadu izkoptas mākslas tradīcijas ietvaros viņa runā ar mūsdienu skatītāju vienotu informatīvo kodu valodā.
Zelta, mūžīgās gaismas un svētības brīnumaino īpašību pasaulē ieved arī māksliniece Ineta Freidenfelde. Viņas gleznās mazās radības, kas dzīvo mums līdzās, tiek atklātas kā harmoniskas pasaules dzīves svarīga sastāvdaļa, bez kurām pasaule nebūtu pilnīga.
Savos darbos māksliniece Marta Jurjāne glezno gaismu – gan to, kas ir acīm saredzama, piešķir prieku tumšai dienai un spēlējas ar ēnu rakstiem uz sienas, gan neredzamo, dievišķo gaismu, kas izgaismo sirdi un dzīvi, piešķirot tai jēgu un piepildījumu.
Māksliniece Elīna Alka, gleznojot ar Latvijas zemes krāsu pigmentiem, rada apslēptu pasauli, par kuras pastāvēšanu, iespējams, cilvēce nenojauš. Viņas gleznās māja tiek interpretēta kā cilvēks, kas meklē savu piederību un vietu uz šīs pasaules.
Mākslinieces Laumas Palmbahas grafikas darbi atklāj līniju kā bezgalīgu iespēju instrumentu. Uz papīra virsmas ar grafīta zīmuli veidotie tumši gaišie kontrasti rada tāluma, tuvuma un dziļuma izjūtu. Ietērpta iztēles un simbolu valodā, līnija spēj atklāt gan redzamo, gan neredzamo pasauli.
