JĀNIS ZĒGNERS. MINIATŪRAS, FANTĀZIJAS, AINAVAS UN…”

JĀNIS ZĒGNERS. MINIATŪRAS, FANTĀZIJAS, AINAVAS UN…”

12. jūnijā plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O.Vācieša ielā 6a) aicina uz pasākumu “Janis Zegners. Miniatūras, fantāzijas, ainavas un…”.

Māksliniekam, vecmeistaram Janim Zegneram (1884–1933) šogad 5. jūlijā būs 135. jubileja. Viņš ir nodarbojies ar grafiku, glezniecību un tēlniecību. Janis Zegners nav gleznojis lielformāta darbus, viņa ainavas, portreti un figurālās kompozīcijas parasti ir nelielas, nereti pat kā miniatūras. Mācījies viņš Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā un Vilhelma Purvīša un Jaņa Rozentāla studijās.

Pasākuma pirmajā daļā aktieris Egils Melbārdis lasīs fragmentus no kāda nezināma autora uzrakstītās Jaņa Zegnera biogrāfijas un dzejnieka Kārļa Krūzas dienasgrāmatas piezīmes par mākslinieku. Abi nepublicētie teksti glabājās Latvijas universitātes Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu krātuvē. Dzejnieks Kārlis Krūza rakstīja dienasgrāmatas visu savu mūžu. 20.–30. gados no iepriekšējās divās desmitgadēs veiktajiem ierakstiem viņš pārrakstīja un apkopoja informāciju par atsevišķām personībām, katrai no atlasīto tekstu kopām dodot arī nosaukumu. Piemēram – piezīmēm par Jāni Akurateru ir nosaukums – “Brīvais vanags”, savukārt par Jani Zegneru – “Ēnu smaidi”. Šīs Kārļa Krūzas dienasgrāmatas sniedz bagātīgu materiālu par 20. gs. pirmās un otrās desmitgades kultūras notikumiem, rakstnieku un mākslinieku radošo darbību, uzskatiem un arī sadzīvi. No Kārļa Krūzas piezīmēm par Jani Zegneru iespējams uzzināt gan par rakstnieku un mākslinieku kopējiem projektiem, gan, piemēram, kopīgi svinētiem Jāņiem, gan arī par notikušajām sarunām par mākslu, literatūru un mīlestību.

Pasākuma otrajā daļā mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne sarunāsies ar mākslinieku Robertu Muzi par ainavas glezniecības tradīcijām un mūsdienu tendencēm.

Roberts Muzis ir dzimis 1944. gadā Rīgā. 1962. gadā viņš absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un 1967. gadā – Latvijas Mākslas akadēmiju.  Stažējies Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1982). Kopš 1974. gada pievērsies akadēmiskajam darbam – strādājis vairākās Latvijas augstskolās, visilgāk Latvijas Mākslas akadēmijā. 2015. gadā par gleznu “Rudens” viņš saņēma zelta medaļu un diplomu kā pirmais „Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” laureāts. Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne 2014. gadā izdotā mākslinieka kataloga ievadā viņa glezniecību raksturo: “Vienkārši motīvi, gandrīz bez detaļām, minimāli izteiksmes līdzekļi. Nekādi gleznieciskie triki, smukumi un uzslāņojumi. Tīra telpa – gaiss.”

Pasākuma laikā būs iespēja arī apskatīt Janim Zegneram veltīto izstādi “Trīs stāsti un mirkļu mirdzums” Akuratera muzeja Gaišajā salonā izstādes kuratores Mairas Valtere vadībā.

Janim Zegneram veltītais pasākums turpinās pagājušā gadā aizsākto pasākumu ciklu “Māksla Akuratera mājā”. To arī šogad atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība. Pasākumu ciklā tiek runāts par tiem māksliniekiem, kuru darbi ir apskatāmi Jāņa Akuratera muzeja ekspozīcijā. Pagājušā gada pasākumi bija veltīti Valdemāram Tonem, Konrādam Ubānam, Jāzepam Grosvaldam, Niklāvam Strunkem, Teodoram Zaļkalnam, Sigismundam Vidbergam. Šogad ir paredzēts pasākumus veltīt – Janim Zegneram, Jānim Jaunsudrabiņam, Oskaram Kalējam, Jūlijam Maderniekam, Jēkabam Kazākam un Oļģertam Saldavam. Turklāt pasākumu cikls būs veltīts ne vien Akurateru ģimenes kolekcijās esošajiem mākslas darbiem un to autoriem, bet arī Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades atzīmēšanai. Mākslas akadēmijas darbības nozīmi var vērtēt no dažādiem skatupunktiem. Un viens no tiem ir  arī – Latvijas Mākslas akadēmijas ietekme sabiedrībā. Vai Akurateru ģimenes kolekcijās būtu tik daudz mākslas darbu, ja darbību nebūtu uzsākusi Latvijas Mākslas akadēmija un mākslinieki savu profesionālo izglītību varētu iegūt tikai ārpus Latvijas robežām? Droši vien, ka ne… Latvijas Mākslas akadēmijas darbība veicināja, ka jau 20. gs. 20.–30. gados varēja rasties ievērojamas latviešu inteliģences veidotas mākslas darbu kolekcijas, ka mākslas darbi kļuva par neatņemamu latviešu inteliģences dzīvesvietu interjeru sastāvdaļu.

Turpinot pasākumu ciklu “Māksla Akuratera mājā”, iecerēts akcentēt īpaši Latvijas Mākslas akadēmijas darbības nozīmi Latvijas mākslas procesos un sabiedrībā. Ciklā iecerētajos pasākumos paredzēts, ka par Akuratera kolekcijās pārstāvētiem autoriem mūsdienu mākslas procesu kontekstos un Latvijas Mākslas akadēmijas darbības nozīmi sabiedrībā sarunāsies mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne ar Latvijas Mākslas akadēmijas bijušajiem un esošajiem pasniedzējiem.

Ieejas maksa pasākumā – 2.00 EUR. Skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Plašāka informācija – Maira Valtere (Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja), tel. 26703293;

akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv.

Pasākumu atbalsta: Valsts ultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 

Informācija: Kaspars Zalāns, tālr. 20037868