Mums nevajag sevi dēvēt par bāreņu tautu, foruma “Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji” virsuzdevums ir pacelt mūsu pašapziņu profesionālajā, nacionālajā un sociālajā sfērā, gatavojoties noslēdzošajam forumam,
kas notiks IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa laikā 20. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Universitātē ceturtdien, 7. jūnijā, sacīja foruma dalībnieks, “Latvijas Mobilais telefons” prezidents Juris Binde.
Latvijas Universitātes foruma cikls “Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji” ieies finiša taisnē ar pēdējo forumu “Latvija ceļā uz viedvalsti. Izglītības, zinātnes un tehnoloģiju sintēze”. Šoreiz tas notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros.
Līdz šim Latvijas Universitātē aizvadīti divi forumi. Pirmajā dažādu jomu eksperti – politiķi, uzņēmēji un akadēmiķi – sprieda par attīstības ārējiem faktoriem, otrajā – par iekšējiem faktoriem, bet trešajā forumā pievērsīsies sintēzei.
Šo forumu laikā izdevies iezīmēt rindu jautājumu un robežšķirtnes, uz kurām atbildes jāmeklē, pirmsdiskusijas tikšanās laikā atzina foruma norises vadītājs Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.
Piemēram, iepriekšējos forumos spriests par to, ka mūsdienu pasaulē un tajā skaitā arī Latvijā robežšķirtne vairs nav labējās un kreisās partijas, bet gan uz atvērtību vērstas partijas, kas mēģina proponēt lokālu norobežošanos. Tāpat spriests, vai ekonomiskā attīstība norisinās pilsētā vai valstī kopumā, un vai Rīga ir pilsēta, kur šī attīstība var notikt.
“Neesam tik naivi, lai cerētu, ka ar šo forumu mēs jautājumus atrisināsim vai piedāvāsim vienīgo iespējamo risinājumu. Mūsu doma ir šos jautājumus aktualizēt sabiedrībā kopumā, tikt vaļā no Šveika sindroma, lai tie lielie impērijā, mūsu gadījumā politiķi, dara, ko grib, es tā pasīvi pasēdēšu, kādu šineli nosperšu un pārdošu, kā teica Šveiks, un jutīšos ar to apmierināts. Droši vien, ja šāds sindroms sabiedrībā prevalēs, sagaidīt kādas lielas pārmaiņas nevaram,” norādīja M. Auziņš.
Savukārt J. Binde forumu ciklā paustajām idejām jau redz reālu piepildījumu inovāciju radīšanā un eksportā, ko Latvijai sniedz Eiropas Savienība, dažādi Pasaules tirdzniecības līgumi un Starptautiskā drošības sistēma.
“Tādējādi mēs varam ievērojami palielināt ekonomisko situāciju, importa, eksporta bilanci un sadarbību starp industriju, radošiem cilvēkiem, akadēmiskām institūcijām, jaunuzņēmumiem. Galvenais ir izveidot vidi, kur katrs var atrasts savu vietu,” uzskata LMT direktors.
Forumā 20. jūnijā “Latvija ceļā uz viedvalsti” eksperti diskutēs par Latvijas digitālo transformāciju, biznesu nākotnes ekonomikā, kur noteicošā būs dalīšanās ekonomika, izglītības izaicinājumiem – precīzijas izglītību un simulāciju tehnoloģijām mācību procesā, kā arī tiks spriests, vai roboti mums nākotnē atņems darbu.
Informāciju sagatavoja:
Antra Sprēde,
LU Komunikācijas un inovāciju departaments
e-pasts: antra.sprede@lu.lv
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitātes vairāk nekā 130 īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs, 19 institūtos, divās koledžās un astoņās filiālēs reģionos strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
