Neviens bērns nepiedzimst ar vēlmi slikti uzvesties. Uzvedības traucējumi, ar kuriem nākas sastapties teju ikvienā bērnudārza grupiņā un klasē, veidojas bioloģisku, psiholoģisku un sociālu iemeslu dēļ, taču laikus pievēršot tam uzmanību, profesionāli rīkojoties un saņemot nepieciešamo atbalstu, bērnu uzvedību iespējams mainīt. Kā to paveikt, stāsta Latvijas Bērnu atbalsta fonda pakalpojuma “Ceļš pie sevis” ģimenes atbalsta persona Līga Veitnere.
Ieraudzīt savu vērtību un nozīmi bērnu dzīvē
Dažkārt pedagogi nenovērtē, cik liela ir viņu loma, pozitīvi ietekmēt kāda bērna likteni. Bet parēķinot stundās, var izrādīties, ka pirmsskolā un skolā bērns pavada pat vairāk laika kā mājās ar ģimeni. Adekvāti reaģējot uz bērna uzvedības grūtībām, viņš var saņemt atbalstu un pozitīvu pieredzi vai arī gluži pretēji, augt ar izjūtu, ka ir sabiedrībā neiederīgs un negribēts.
Aiz sliktās uzvedības slēpjas neizteikta vajadzība
Lai palīdzētu bērnam ar uzvedības traucējumiem, pedagoga galvenais instruments ir iedziļināšanās un vēlme palīdzēt bērnam augt veselīgā vidē, jo aiz katra uzvedības traucējuma slēpjas kāda grūtība vai nepiepildīta vajadzība.
Ja skolotājs redz destruktīvu uzvedību klasē, kas ir traucējoša pārējiem un pašam bērnam, jo bieži izpaužas kā agresija pret vienaudžiem un skolotāju, svarīgi būtu, nevis noliegt šo uzvedību, iesēdināt bērnu tālākajā stūrī un likt klusēt, bet aicināt uz sarunu un veidot kontaktu. Aiz agresijas ļoti bieži slēpjas bērna vēlme būt sadzirdētam, taču viņam var pietrūkt prasmju, lai izpaustu to sociāli pieņemamā veidā. Varbūt bērns nav sapratis doto uzdevumu? Varbūt viņam pietrūkst laika uzdevuma izpildei? Vai varbūt šim bērnam ir grūti paveikt uzdevumu vienā piegājienā un nepieciešams to veikt pa daļām?
Itin bieži var palīdzēt sensorās rotaļlietas – dažādas spaidāmas un mīcāmas mantiņas. Tā var būt arī skricelēšana piezīmju blokā, jo bērni ar uzvedības traucējumiem bieži vien spēj koncentrēties tikai tad, ja kaut ko dara. Tieši tāpēc viņiem grūti nosēdēt mierā, bet gribas kaut ko knibināt un kustināt, jo tā viņi spēj labāk uztvert, ko pedagogs skaidro. Tāpēc sensorās rotaļlietas un nekaitīga darbošanās būtu jāuztver, nevis kā traucēklis, kas novērš bērna uzmanību, bet tieši otrādi – palīdz. Taču, ja skolotājs neļauj ar tām spēlēties un liek turēt rokas uz galda, bērns jutīsies arvien sliktāk un liks to manīt arī citiem.
Māciet bērnam izprast un pieņemt savas emocijas!
Katram bērnam var gadīties dienas, kad negribas draudzēties ar citiem, vai situācijas, kurās bērns dusmojas un uzvedas, pēc pieaugušo domām, neizprotami. Taču, kad agresija, dusmu lēkmes, noteikumu neievērošana vai grūtības kontaktēties ar vienaudžiem kļūst par ikdienu, ir skaidrs, ka bērns signalizē par samilzušu emocionālu problēmu, ko nedrīkst atstāt pašplūsmā.
Emociju pašregulācija ir ļoti svarīga prasme, lai mazinātu uzvedības traucējumus. Un pirmais solis, lai varētu mācīties saprast gan pašu, gan citu cilvēku emocijas – pieņemt tās, apzināties, kādas tās ir, nosaukt vārdos, saprast, kā un kāpēc jūtamies.
Nereti pieaugušie uz nepatīkamām bērnu emocijām reaģē, tās apslāpējot, sakot – neraudi, nekliedz, rājot bērnu utt. Bet emocijām ir jāļauj būt! Ir jārāda bērnam, kā var pārdzīvot un izdzīvot emocijas sociāli pieņemamā veidā, tās neapslāpējot.
Klasē tam var palīdzēt emociju termometrs vai visu emociju uzskaitījums redzamā vietā, lai gan paši bērni, gan pedagogs var tās paust un spoguļot: Es redzu, ka tu šobrīd jūties dusmīgs.. Varbūt var palīdzēt dusmu balona piepūšana?
Izglītojoša video animāciju sērija bērniem un vecākiem par emocijām labākām attiecībām ar skolas biedriem pieejama šeit, ar vecākiem šeit un citiem pieaugušajiem šeit. Video tapuši Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) kopā ar “Olainfarm” organizētās sociālās kampaņas “Draugi no citas planētas” ietvaros.
Skaidras robežas un dienas plāns
Robežas un savstarpēja cieņa ir svarīgas visos vecumos. Taču vēl joprojām dažkārt nākas dzirdēt, ka pieaugušie bērnam saka, ka kāds pievērš tev uzmanību nejaukā veidā (raujot aiz bizes vai apsmejot), tāpēc, ka tu viņam patīc. Tā īsti nav un to nevajadzētu pieļaut. Ir jāmāca bērniem pateikt Stop un meklēt palīdzību pie pieaugušā. Ja bērns vēršas pēc palīdzības pie pedagoga, tad šīs situācija ir jārisina, citādi bērns arī, izaugot par pieaugušo, var domāt, ka tas ir normāli, ja man dara pāri vai es daru pāri citiem. Šādās situācijās jāsaka: Stop. Man tā nepatīk. Es esmu dusmīgs, ja tu tā dari. Un svarīgi, lai bērnam ir tiesības to teikt arī pieaugušajam. Piemēram, pateikt pedagogam: "Man nepatīk, ja tu uz mani bļauj vai pieskaries".
Skaidrām robežām jābūt arī attiecībā uz dienas plānu, jo bērniem ļoti svarīga ir paredzamība, lai zinātu, kas un kad notiks. Tas palīdz bērnam labāk iesaistīties kopīgās mācību nodarbībās un spēļu aktivitātēs. Tāpēc dienas režīmam ar visām plānotajām aktivitātēm jābūt redzamā vietā un bērniem tas jāskaidro. Pirmsskolā to būtu ieteicams veidot ar zīmējumiem un fotogrāfijām, lai tas būtu saprotami un viegli uztverami.
Veicināt pozitīvu gaisotni klasē un klases vecāku vidū
Pētījumi rāda, ka daudz efektīvāk par sodiem darbojas uzslavas un pozitīvais pastiprinājums. Turklāt ir svarīgi uzslavu un uzmanību izrādīt uzreiz, kad bērns izpilda norādījumus. Vēlams izvairīties no pastiprinātas uzmanības situācijās, kad bērns cenšas izvairīties no pienākumiem vai demonstrē negatīvu uzvedību. Svarīgi veicināt to, lai bērnam būtu vēlme tikt pie apkārtējo uzmanības pozitīvā veidā un uzslavēt bērnu reizēs, kad viņam ir izdevies izpildīt uzdotos darbus, viņš ir klausījies, palīdzējis un spējis ilgstoši nosēdēt mierīgi. To var pastiprināt ar pozitīvām piezīmēm e-klasē, piemēram, ierakstot, ka bērns stundā centīgi strādāja un sadarbojās.
Tāpat ar dažādām saliedēšanas spēlēm un savstarpējo atbalstu ir svarīgi veicināt draudzīgu un pozitīvu atmosfēru bērnu grupā un arī vecāku starpā.
Nekādā gadījumā nevajadzētu vecāku sapulcē izcelt bērnu ar uzvedības grūtībām, saucot viņa vārdu un sakot ka viņš traucē klases darbam, bet tieši otrādi – skaidrot, kā mēs varam palīdzēt un atbalstīt cits citu. Ja klases vecāki būs izrunājuši, ka klasē ir bērns, kuram vajadzīga palīdzība un kuram jāļauj spēlēties ar sensorām lietiņām, bet, ja viņš kļūst dusmīgs, tad nevajag viņu kaitināt vēl vairāk, tad arī vecāki to var izrunāt ar saviem bērniem un veicināt pieņemošu attieksmi, nevis kāda konkrēta bērna izolēšanu.
Piedāvāt bērnam atbilstošu palīdzību
Lai arī pedagogs tik tiešām var paveikt ļoti daudz – izprotot bērna vajadzības un veicinot pozitīvu un pieņemošu vidi, palīdzība bērnam ar uzvedības traucējumiem ir jāsniedz komandā. Skolā šī atbalsta komanda ir sociālais pedagogs un psihologs. Tāpat ir svarīgi runāt ar bērna vecākiem no skatpunkta, kā mēs kopā varam palīdzēt bērnam? Kādus speciālistus varam piesaistīt un ko darīt katrs savā pusē?
Pašvaldībās ir pieejamas arī dažādas atbalsta programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem. Un, lai arī iesniegumu aizpilda vecāks, pedagogi var nodot informāciju, kur bērna vecāki šos speciālistus var meklēt.
Praktiski ieteikumi, kas atbilstoši speciālistu ieteikumiem, bērnam ar uzvedības traucējumiem, var palīdzēt koncentrēties:
- Mācību klases izkārtojuma pielāgošana (atsevišķs skolas sols, bērna nosēdināšana tuvāk skolotāja galdam, vizuāla mācību klases strukturēšana).
- Vizuālu atbalsta materiālu un atgādņu izmantošanu mācību procesā.
- Papildu laiku uzdevumiem ar uzmanības koncentrēšanu (piemēram, rakstu darbiem).
- Garāku uzdevumu sadalīšana īsākos posmos.
- Pārtraukumi (ar fiziskiem vingrinājumiem), pildot uzdevumus ar koncentrēšanos.
- Sensoriskās slodzes mazināšana un atbalsta personāla iesaistīšana mācību procesā u.c.
Kur meklēt palīdzību?
- Rīgas ģimenēm ir iespēja pieteikties LBAF sociālās rehabilitācijas pakalpojumam Ceļš pie sevis ar Rīgas domes finansējumu. Programmas ietvaros vecāki un bērni apmeklē nodarbības un konsultācijas, ko vada profesionālu speciālistu komanda: sociālais darbinieks, ģimenes atbalsta persona, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, klīniskais psihologs, skaņu terapeits un citi speciālisti pēc nepieciešamības. Plašāka informācija - ŠEIT.
- Bērnu emocionālā audzināšana (BEA) — programma grupas formā 10 nodarbībās, paredzēta vecākiem no bērna dzimšanas līdz 7 gadu vecumam. Vecāki apgūst zināšanas par bērna attīstību un temperamentu, spēlēšanās un fantāzijas attīstības veicināšanu, drošas piesaistes izveidi, valodas un komunikācijas prasmju attīstību, pozitīva pašvērtējuma veicināšanu, disciplinēšanas metodēm, kas veicina emociju pašregulāciju un sirdsapziņas attīstību, koncentrēšanās, plānošanas un problēmu risināšanas prasmju attīstību, sociālās kompetences, empātijas un gādīguma attīstību. Par programmas pieejamību var vaicāt savā pašvaldībā.
- Interneta portālā Uzvedība.lv var atrast daudz vērtīgu bezmaksas materiālu, ideju un lejuplādējamu darba lapu un spēļu bērnu uzvedības maiņai. Pieejami arī maksas semināru vebināri. Skatiet: www.uzvediba.lv
- Daudzās Latvijas pašvaldībās tiek realizēta STOP 4—7: programma uzvedības problēmu novēršanai pirmsskolas vecuma bērniem, kur tiek mācītas sociālās prasmes, kas tieši saistītas ar dusmu kontroli un uzvedības problēmu novēršanu (4—7 gadus veciem bērniem). Plašāka informācija: ŠEIT.
- Izglītojošu informāciju, nodarbības un atbalstu var meklēt arī biedrībā Tēvi, atbalsta centrā Tilts un Ģimenes psiholoģijas centrā Līna.
- Tāpat bērni ar uzvedības traucējumiem var individuāli apmeklēt psihoterapiju, mākslas terapiju un citus terapijas veidus, lai mācītos emociju pašregulāciju un saskarsmes prasme
