21. gadsimtā dzīvojam vidē, kurā vairums ikdienas ierīču, sākot ar kafijas automātu, veļasmašīnu, televizoru un beidzot ar viedtālruni un planšetdatoru, ir ieprogrammētas konkrētu funkciju veikšanai. Lai ne tikai radītu skolēnos interesi apgūt programmētāja profesiju, bet arī palīdzētu viņiem iekļauties mūsdienu vidē, programmēšanas pamatiemaņas ir jāattīsta jau skolā.
Programmētāji rada jaunus rīkus, programmas un sistēmas, piemēram, trenažierus, datorspēles, palīgus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, informācijas sistēmas (reģistrus), kas atvieglo mūsu ikdienas gaitas visdažādākajās jomās, turklāt ir daudz profesiju, kurās programmēšanas prasmes noder ikdienas pienākumu veikšanā, piemēram, strādājot ar izšūšanas mašīnu, ir jāiestata noteikts algoritms, lai veidotu izšūšanas rakstu; kokapstrādē programmēšanas prasmes nepieciešamas darbgaldu vadīšanai.
Izglītības sistēma mainās lēnām, taču starptautiski projekti skolēniem un skolotājiem paver iespēju pilnveidot savas digitālās prasmes. Šādu iespēju izmantoja arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD), no 2015. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. oktobrim īstenojot Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas „ERASMUS+” atbalstīto inovatīvo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas projektu „Attīsti – mācies – dalies – Eiropā” („Make: Learn: Share: Europe”, granta līguma Nr. 2015–2843/001-001, projekta partnerības līguma Nr. 2015–2843/001-01).
Projekta mērķi un dalībnieki
Projekta mērķi ir veicināt un attīstīt skolēnu digitālās prasmes un izglītības iestādē radīt ilgtspējīgu izglītošanu šajās prasmēs arī pēc projekta noslēguma, kā arī nodrošināt uz padziļinātām zināšanām, starptautisko pieredzi un praktisku darbību balstītu IKT apguvi skolās, demonstrējot iegūto zināšanu izmantošanu un lietderību ikdienā, tādējādi radot interesi izvēlēties IKT nozari studijām un nākotnes profesijai, vienlaikus rosinot arī matemātikas, dabaszinātņu un svešvalodu apguvi.
Projektā piedalās dalībnieki no piecām valstīm: Šefīldas pašvaldība (Lielbritānija) – galvenais projekta partneris, Hihonas pašvaldība (Spānija), Digitālās pasaules fonds (Fondazione Mondo Digitale, Itālija), Knuta Hāna Ronnebi ģimnāzija (Ronneby Gymnasieskolan Knut Hahn, Zviedrija) un RD IKSD, kas dalībai projektā izvirzīja Rīgas 22. vidusskolu, Rīgas 25. vidusskolu un tehniskās jaunrades namu (TJN) „Annas 2”.
Projektā īstenotās aktivitātes
Inovatīvu IKT zināšanu apguve katrā valstī individuāli.
Mācību materiālu izstrāde.
Skolēnu zināšanu vēstnešu tīklojuma izveide, lai projektā iesaistītie skolēni darbotos kā zināšanu vēstneši, mācot tālāk skolēnus savās skolās.
Vienotas informācijas platformas izveide (Shared Drive), lai nodrošinātu skolēnu izstrādāto IKT produktu un risinājumu, piemēram, mobilo lietotņu, izstrādes gaitas atspoguļošanu, savstarpējo komunikāciju starp projektā iesaistītajiem skolēniem un skolotājiem, mācību materiālu u. c. rezultātu pieejamību.
Nepieciešamās tehnikas iegāde.
Pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana.
Projekta rezultātu izplatīšana, piedaloties projekta partneru konferencēs ārvalstīs, mājaslapas www.europe.makelearnshare.org.uk izveide, projekta atspoguļojums sociālajos tīklos un citur.
Katra no projektā iesaistītajām izglītības iestādēm izvēlējās sev interesējošo mācību virzienu modernajās mūsdienu tehnoloģijās.
Rezultāti
1. Katrā projekta dalībiestādē apmācīti skolotāji, tehniskie darbinieki, vismaz 15 skolēnu multiplikatoru.
2. Izstrādāti mācību kursu apraksti un metodiskie materiāli.
3. Skolēni apguvuši jaunus, inovatīvus IKT produktus.
4. Veicināta un attīstīta skolēnu digitālo prasmju, matemātikas, dabaszinātņu un svešvalodu apguve dažādos vispārējās izglītības posmos.
5. Skolēnos radīta interese izvēlēties IKT nozari studijām un nākotnes profesijai.
Rīgas 22. vidusskolā: „Arduino” programmēšana un 3D modelēšana
Rīgas 22. vidusskolā 2016. gada pavasarī septiņi skolēni izvēlējās un apguva „Arduino” robotu veidošanu un programmēšanu. Skolēni mācījās izveidot robotu un pēc tam to programmēt. Lielākajai daļai jauniešu nebija pieredzes robotikā un programmēšanā, tāpēc nodarbībās jaunieši strādāja ar lielu aizrautību un interesi.
Pēc mācībām šie septiņi skolēni skolas vasaras nometnē „Robo-22” savas zināšanas nodeva tālāk 30 citiem 11–12 gadus veciem skolasbiedriem. Nometnes laikā bērni izveidoja 15 jaunus robotus un ieguva pieredzi robotu dizaina veidošanā.
Visās robotikas aktivitātēs ar aizrautību iesaistījās gan zēni, gan meitenes. Daži skolas absolventi izvēlējās studēt datorzinātnes, savukārt jaunākie skolēni turpina apgūt programmēšanu skolā.
Skolēnu atsauksmes
Tas man bija kas pilnīgi jauns. Esmu priecīgs, ka bija iespēja piedalīties projektā. Savas zināšanas es vienmēr nododu citiem. Man patīk izpausties un arī iemācīties kaut ko jaunu.”
„Tas bija lieliski! Es varēju iemācīties, kā pašam no sākuma uzbūvēt savu robotu un kā iemācīt to izdarīt arī citiem.”
Skolotāja atsauksme
„Vienmēr ir interesanti un aizrautīgi skolēniem mācīt, ja viņi paši vēlas iemācīties ko jaunu, ja viņus tas interesē. Grūtākais bija saorganizēt skolēnus un palīdzēt viņiem sasniegt vienādu līmeni robotu veidošanā un programmēšanā. Skolēni, kuri iepriekš nezināja, kā top roboti, tagad saprot, ka robotu izgatavošana arī viņiem ir iespējama, tādēļ tā viņiem ir lieliska motivācija turpināt mācīties.”
2017.–2018. gadā Rīgas 22. vidusskolā astoņi zināšanu vēstneši vecumā no 12 līdz 17 gadiem mācījās 3D modelēšanu un 3D drukāšanu. Nodarbību laikā skolēniem bija iespēja apgūt 3D modelēšanu, izmantojot programmu „Tinkercad”. Nodarbību laikā tika strādāts ar dažādiem modeļiem, viens no interesantākajiem – latvju zīmes. Tās tika izdrukātas un nu jau tiek dāvinātas skolas ciemiņiem – citu starptautisko projektu sadarbības partneriem.
Vasaras sākumā, 4.–15. jūnijā, jaunie zināšanu vēstnieki ar iegūtajām zināšanām un prasmēm dalījās skolas organizētajā vasaras nometnē „3D-22”. Nometnē 3D modelēšanas pamatus apguva 28 skolēni 11–13 gadu vecumā. Vasaras nometnes nodarbību laikā katrs nometnes dalībnieks izdrukāja savu šaha figūru komplektu. Skolēniem ļoti patika 3D modelēšanas nodarbības, un viņi ir izteikuši vēlmi turpināt mācības šajā jomā.
Nometnes laikā tika apmeklēta arī Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika, kur zinātnieku un studentu radošās idejas, pateicoties tehnoloģiskajām iespējām, pārtop prototipos, kas vēlāk kļūst par produktiem un sadarbībā ar uzņēmējiem nonāk tirgū. Neviens nepalika vienaldzīgs, redzot iespaidīgo Dizaina fabrikas tehnoloģisko aprīkojumu: dažādu izmēru 3D printerus un citas ierīces – lāzergriešanas, gravēšanas, lielformāta drukas ierīces, kā arī elektronikas darbnīcu.
Savukārt uzņēmumā „Baltic3D.EU” skolēni uzzināja, kā tiek veidoti un pēc tam industriāli izdrukāti 3D modeļi.
Skolēnu atsauksmes
"Man patīk darināt suvenīrus, un man patīk uzzināt ko jaunu.”
"Nebija viegli zīmēt ar roku, bet tas bija interesanti.”
"Man patīk vērot, kā izdrukā modeli.”
Skolotāja atsauksme
„Tā bija laba iespēja jauniešiem mācīt 3D modelēšanu, īpaši tāpēc, ka iegūtais rezultāts ir ne tikai virtuāls – tas tiek izdrukāts. Rezultātā ikviens iegūst reālu priekšmetu, kam var pieskarties un ko var sajust. Mācību procesā tā ir liela priekšrocība. Jauniešiem ir grūtāk saprast sarežģītākos 3D modelēšanas aspektus, bet tam nepieciešama praktizēšanās.”
Rīgas 25. vidusskolā: dronu vadība un „Arduino” mikrokontroliera programmēšana
2017. gada pavasarī Rīgas 25. vidusskolā dronu programmēšanu apguva astoņi zināšanu vēstneši vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Viņi savas jauniegūtās zināšanas un prasmes nodeva 24 skolasbiedriem vecumā no 14 līdz 16 gadiem.
Dronu programmēšanas mērķis bija iemācīt dronu izpildīt noteiktu misiju, piemēram, aizlidot līdz sporta laukumam, atrast bumbu, nofotografēt to un atlidot atpakaļ. Rezultātā skolēni apguva virtuālu un praktisku drona vadīšanu, elementāru programmu uzrakstīšanu saziņai ar dronu – fotografēšanu. Projekta laikā tika konstatēts, ka 10 stundu nopietnai programmēšanai tādā līmenī, lai skolēns spētu uzrakstīt programmu reālai darbībai, ir par maz, tādēļ ir jāturpina iesāktais, piemēram, pulciņa nodarbībās.
Ar iegūtajām zināšanām vēstneši dalījās arī ar Rīgas Angļu ģimnāzijas skolēniem un saviem skolasbiedriem citos starptautiskos projektos. Drona iespējas tika demonstrētas tuvējā skolas bērnudārzā.
Skolēnu atsauksmes
Piedaloties projektā, es ieguvu jaunus draugus, iemācījos jaunus vārdus angļu valodā un uzlaboju savas prasmes.”
Šā projekta papildu kompetences attīstīja loģisko domāšanu un prasmes uzstāties. Šis projekts man palīdzēja attīstīt valodas prasmes un radošumu. Es domāju, ka galvenais iemesls, kāpēc piedalīties projektā, ir attīstīt zināšanas par mūsdienu tehnoloģijām. Es ieteiktu piedalīties šāda veida projektos, jo tas patiešām palīdz dzīvot mūsdienu sabiedrībā.”
Skolotāja atsauksme
„Dronu izmantošana, mācot programmēšanas elementus, mācību procesā ļauj skolēniem vairāk interesēties par mācībām. Skolēns uzreiz redz savu darba rezultātu un var novērst iespējamās kļūdas. Turklāt tas ir arī interesanti, jo skolēni var izmantot tehnoloģijas, viņi alkst to darīt. Veiksmīga ideja bija projektā sagatavot zināšanu vēstnešus. Taču dažu tematu sagatavošanai ir nepieciešams ilgs laiks.”
Par otru apgūstamo projekta tēmu 2017./2018. mācību gadā Rīgas 25. vidusskola izvēlējās „Arduino” mikrokontroliera programmēšanu. „Arduino” ir viens no populārākajiem mikrokontrolieriem, ko plaši izmanto izglītības iestādēs. Tas ir neliels, daudzfunkcionāls, lēts. „Arduino” kontrolierim var pieslēgt gaismas diodes, nelielus displejus, ar to var savākt datus.
„Ardunio” programmēšanai teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās šogad tika sagatavoti 14 zināšanu vēstneši vecumā no 15 līdz 16 gadiem. Viņi iegūtās zināšanas un prasmes nodeva 25 saviem klases un skolas biedriem.
Skolēnu atsauksmes
"Tas ir viegli lietojams.”
"Tas ir lielisks, lai radītu interaktīvus objektus.”
"Arduino” ir lieliska izpratne par pamata programmēšanas koncepcijām.”
"Arduino” nav paredzēts bērniem!”
"Nebiju tik ieinteresēts programmēšanā, pirms es sāku strādāt ar „Arduino”.”
Skolotāja atsauksme
„Domājot par darbu ar elektroniku, „Arduino” ir vieglākais veids, kā sākt. Tā ir pozitīva vide sākuma programmēšanai.”
TJN „Annas 2” izvēle: lietotnes un roboti
Deviņi skolēni 2016. gada rudenī piedalījās mācību nodarbībās, izmantojot programmēšanas valodu un izpildes vidi „Java Application Development”. Pēc tam jaunie vēstnieki nodeva savas zināšanas 16 saviem vienaudžiem, un rezultātā jaunieši var izstrādāt lietotnes.
Skolēnu atsauksmes
„Man patiešām patīk mācīt citus un pārbaudīt savas prasmes, jo, mēģinot iemācīt citiem, var pārbaudīt prasmes mācību priekšmetā, piemēram, programmēšanu. Lielākais izaicinājums bija noturēt uzmanību, jo katram ir citāds zināšanu līmenis un katrs atšķirīgi spēj koncentrēties mācībām.”
„Vēlos studēt programmēšanu, jo gribu izveidot savu spēli. Šis projekts mani tiešām iedvesmoja attīstīt hobiju un sasniegt jaunus mērķus.”
„Mans lielākais izaicinājums bija kodēšana un programmēšanas valodu apgūšana. Es vēlos studēt programmēšanu.”
Otra TJN „Annas 2” izvēle 2018. gada pavasarī bija sumo roboti. Tiem tiek izmantoti „Atmel ATmega” mikrokontrolieri, kuru programmēšanas valoda ir līdzīga valodai C.
Robotus mācījās programmēt 10 skolēni, kuri tālāk zināšanas nodeva vēl 10 skolēniem.
Projekta dalībnieki ir piedalījušies deviņos robotikas turnīros, no tiem divas reizes ārpus Latvijas. Viens no audzēkņiem divas reizes ir uzvarējis Latvijas mērogā.
Audzēkņi izrādījuši iniciatīvu uzlabot pašreizējos robotus un būvēt savus. Divi pašbūvēti roboti jau ir tapuši, diemžēl tie bieži lūst, tāpēc ir nepieciešama nauda un laiks to labošanai. Nopērkot robotu, pašiem tas nav jābūvē, var nodarboties tikai ar tā programmēšanu.
Šis projekts lieliski ietekmēja vēstniekus – uzlabojās viņu sociālās, pedagoģiskās prasmes un valoda.
Pedagogu ieguldījums
Moderno tehnoloģiju mācīšanu Rīgas izglītības iestādēs nodrošināja skolotāji: Rīgas 22. vidusskolā – Marks Gitermans, Ojārs Krūmiņš; Rīgas 25. vidusskolā – Tālivaldis Mežis, Marina Juzova, Jurijs Gladčenko; TJN „Annas 2” – Raivis Ieviņš, Linda Smilga.
Projekta „Attīsti – mācies – dalies – Eiropā” dalībnieki atzīst, ka viņi ir ieguvuši tādas prasmes un zināšanas, kas viņiem ikdienā nepieciešamas, lai dzīvotu mūsdienu vidē. Jaunieši un pedagogi uzskata, ka doma sagatavot zināšanu vēstnešus ir bijusi projekta veiksmes atslēga, jo tas ļāvis jauniegūtajās zināšanās un prasmēs dalīties ar vienaudžiem. Jaunās zināšanas vienaudžu vidē tiek nodotas daudz ātrāk un racionālāk, turklāt jaunieši atzīst, ka viņiem tas patīk un padodas. Iespējams, projekts būs bijis pozitīvs impulss, lai kāds no zināšanu vēstnešiem ieinteresētos par pedagoga profesiju.
Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Komisija nav atbildīga ne par kādu iespējamo tajā ietvertās informācijas lietojumu.
Laikraksts "Izglītība un Kultūra", Daiga Kļanska
