Foto

Valdība atbalsta IZM piedāvātos risinājumus pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai un atalgojuma likmes paaugstināšanai

Ņemot vērā panākto vienošanos ar pedagogus pārstāvošo arodbiedrību 2022. gada 17. septembrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu. Ministrijas kopējais piedāvājums – 59 176 925 eiro apmērā 2023. gadā un 60 256 516 eiro apmērā turpmāk ik gadu – aptver visas izglītības jomas, izņemot augstāko izglītību. Ar papildu finansējuma piešķiršanu ministrija novērš identificētos riskus pedagogu pārslodzei, samaksājot par citiem papildus veiktajiem pienākumiem.

17. septembrī valdība atbalstīja arī IZM priekšlikumu par 3,7 milj. eiro piešķiršanu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu digitālo platformu mācību materiālu pieejamību. Jau tuvākajā laikā skolēniem un pedagogiem tiks nodrošināta iespēja izvēlēties digitālās mācību platformas – soma.lv, maconis.lv un uzdevumi.lv. Savukārt vidējās izglītības posmā būs iespēju abonēt arī letonika.lv, Ebsco vai Britannica resursus pētniecības un padziļinātā satura pieejamībai.

Līdz šā gada 1. decembrim ministrija arī izstrādās un iesniegs valdībā rīkojuma projektu par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes   pieauguma grafiku no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, ievērojot  Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktos darba samaksas pieauguma principus.

Noslēdzoties trīspusējām streika sarunām, puses vienojušās: 

Vispārējās izglītības pamata un vidējās izglītības pakāpes skolotājiem no 2023. gada 1. janvāra viena skolēna vidējo mērķdotācijas apmērs tiek palielināts no 115 eiro līdz 127 eiro.  Ierosinājuma galvenais mērķis ir sabalansēt skolotāja darba nedēļu, nodrošinot samērīgo 65% un 35% darba slodzes sadalījumu. Sākot ar 2023. gada 1. septembri tiek ierosināts veikt pāreju no 30 stundu darba nedēļas uz 36 stundu darba nedēļu, nodrošinot darba stundu attiecību starp kontaktstundām un darba stundām pārējo pienākumu veikšanai attiecīgi rekomendējoši 65% un ne mazāk kā 35%, t.sk. arī proporcionāli palielinot skolotāju zemāko bruto algas likmi no 900 eiro uz 1 080 eiro.

Pirmsskolas izglītības pakāpes pedagogiem no 2023. gada 1. janvāra viena bērna vidējais mērķdotācijas apmērs tiek palielināts no 82 eiro līdz 90 eiro, un samaksa par zemāko alga likmi - paaugstināta līdz 1070 eiro. Sākot ar 2023. gada 1. septembri slodzes sastāvu plānots noteikt - 34 stundas nodarbību vadīšanai un 6 stundas citu pienākumu veikšanai. Tā kā pašvaldības nodrošinās tos pašus principus, kādi tiek plānoti 5-6 gadus veco bērnu izglītībā, līdzvērtīgi arī pašvaldību budžetos jārēķinās ar papildu fiskālo ietekmi attiecībā uz 1,5-4 gadus veco  bērnu pirmsskolas izglītību.

Profesionālajā izglītībā paredzēta skolotāja slodzes sabalansēšanu, vienlaikus saglabājot skolotāja tiesības izvēlēties savu darba slodzes apjomu, kas nepārsniedz Darba likumā noteikto kopējo darba slodzi nedēļā (40 stundas). Virzība uz sabalansētu slodzi paredz nepieciešamu papildu finansējumu 11% apmērā pret 2022. gada profesionālās izglītības pedagogu darba samaksas dotāciju.

Profesionālās ievirzes pedagogu darba slodzes sabalansēšanai plānots 11% finansējuma pieaugums, salīdzinot ar 2022. gadam paredzēto finansējumu. Tas ļaus šobrīd noteiktajā pedagogu darba slodzes proporcijā paredzētās divas stundas citu pienākumu veikšanai palielināt līdz četrām stundām.

Interešu izglītības pedagogu darba slodzes sabalansēšanai paredzēts 11% finansējuma pieaugums, nosakot pakāpenisku gatavošanās stundu palielinājumu.

Ieguvumi katram skolotājam

Sākot ar 2022. gada 1. septembri finansējums visām pašvaldībām pedagogu darba samaksai pieauga par 8,4% (zemākās darba algas likmes pieaugums līdz 900 eiro par 30 stundu darba nedēļu),  savukārt no 2023. gada 1. janvāra visiem skolotājiem, salīdzinot ar 2022. gada valsts budžetā noteikto finansējuma apmēru, pedagogu darba samaksai plānots pieaugums vēl par 11%, un pirmsskolas skolotājiem – par 11,9% (zemākās darba algas likmes pieaugums no 970 eiro līdz 1070 eiro par 40 stundu darba nedēļu).

Saņemot papildu finansējumu pedagogu darba samaksai, izglītības iestādē direktoram būs iespēja:

  • saglabāt skolotāja mēneša darba algas likmi esošajā apjomā un apmaksāt skolotājiem papildu stundas citu pienākumu veikšanai, kuri līdz šim nav bijuši apmaksāti. Rezultātā skolotāji veiks tādu pašu darba apjomu kā līdz šim, bet saņems lielāku darba algu;
  • ja jau šobrīd skolotāju darba slodze ir sabalansēta, papildu finansējumu ir iespējams izmantot skolotāju mēneša darba algas likmes paaugstināšanai. Rezultātā skolotāji veiks tādu pašu darba apjomu kā līdz šim, bet saņems lielāku darba algu;
  • ja skolotāji strādā maksimālās  40 darba stundu nedēļā, un skolotāja darba slodze nav sabalansēta, izglītības iestādes vadītājs var pieņemt darbā papildu skolotājus un nodrošināt skolotājiem sabalansētu slodzi, tādā gadījumā skolotāji saņems darba samaksu, iespējams, esošajā apjomā vai lielāku, bet veiks mazāku darba apjomu;
  • situācijās, kad skolotāji strādā maksimālās 40 darba stundu nedēļā, skolotāju slodze nav sabalansēta, taču izglītības iestādes vadītājam šajā mācību gadā nav iespēja pieņemt darbā papildu skolotājus, izglītības iestādes vadītājs vienojas par esošās slodzes saglabāšanu skolotājam, taču paaugstina mēneša darba algas likmi, tādā veidā skolotājs par esošo darba apjomu saņems lielāku darba algu.

Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 1. decembrim jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar skolotāju slodzes izmaiņām, kā arī sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju jāizstrādā vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.

Saistībā ar finanšu avotiem pedagogu darba samaksai, IZM aicina ņemt vērā arī tā sauktos sekundāros efektus, t.i. papildus piešķirtie  valsts budžeta līdzekļi darba samaksas palielināšanai sabiedriskā sektorā strādājošiem (šī ziņojuma kontekstā – pedagogiem) rada papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, 75%  no tiem palielina pašvaldību budžeta ieņēmumus. Līdz ar to pašvaldībām ir papildus iespēja nodrošināt nepieciešamo finansējumu savu darbinieku algu palielināšanai.

Valdībā izskatītais informatīvais ziņojums „Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu” un rīkojuma projekts „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Ieguvumi katram skolotājam
Pedagogu darba slodzes līdzsvarošana un likmes paaugstināšana. Vispārējā izglītība un pirmsskola. 
Pedagogu darba slodzes līdzsvarošana un atalgojuma likmes paaugstināšana. Profesionālā izglītība un interešu izglītība 

Avots: izm.gov.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit