2017. gada rudenī ir noslēgts līgums starp Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta departamentu par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu Nr. 8.3.5.0/16/I/001 „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” īstenošanu Rīgas pilsētā. Projekts tiks īstenots līdz 2020. gada 31. decembrim. Projekta vadītāja Ilze Spunde stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot pieeju karjeras izglītības atbalstam galvaspilsētas skolu skolēniem.
Projekta laikā tiek īstenoti karjeras atbalsta pasākumi 44 Rīgas vispārizglītojošo skolu 1.–12. klases skolēniem. Šajās skolās strādā 87 pedagogi karjeras konsultanti. Karjeras atbalsta pasākumi notiek arī 7.–12. klases skolēniem 24 izglītības iestādēs, kas nav tieši iesaistītas projektā. Kopumā 38 051 Rīgas skolēns tiks iesaistīts projekta pasākumos, aptverot karjeras plānošanas jautājumus, to vidū pašnovērtējuma veikšanu, darba pasaules iepazīšanu, izglītības iespēju izpēti, karjeras lēmuma pieņemšanu un citus. Skolēni jau ir apmeklējuši Latvijas uzņēmumus, izglītības iestādes un izstādes, piedalījušies diskusijās, meistarklasēs, radošajās darbnīcās, mācību ekskursijās un citos pasākumos atbilstīgi skolas karjeras attīstības atbalsta plānā paredzētajam.
Projekta koordinatore Ārija Taurene stāsta, ka, lai veiksmīgi uzsāktu projektu, Rīgas pašvaldībai liels izaicinājums bija nodrošināt visas projektā iesaistītās skolas ar pedagogiem karjeras konsultantiem. Divu gadu laikā vairāk nekā 140 Rīgas pedagogi Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguva sertifikātu, lai varētu veikt šos pienākumus. Projekta noteikumos ir paredzēts, ka pedagoga karjeras konsultanta samaksa par 40 darba stundām ir 680 eiro… tādēļ skolotāji nebija gatavi atstāt savu mācību priekšmeta skolotāja darbu un strādāt par šādu samaksu. Pašreiz Rīgas skolās plānoto pedagoga karjeras konsultanta likmi, strādājot papilddarbā un saglabājot savu pamatdarbu, dala vairāki skolotāji. „Mūsu vēlme būtu, lai skolā strādātu cilvēki uz pilnu slodzi ar atbilstošu atalgojumu, kas veicinātu projekta mērķu sasniegšanu,” saka Ā. Taurene.
Projekta koordinatore Velta Zdanovska informē, ka, sākot projekta īstenošanu, katra projektā iesaistītā skola izstrādāja karjeras attīstības atbalsta pasākumu plānu visam mācību gadam. Īstenojot šo plānu, skolēniem tiek organizētas aktivitātes, lai viņi varētu veikt pašvērtējumu, izpētīt izglītības iespējas, iepazīt darba pasauli un mācīties pieņemt lēmumu par savas karjeras veidošanu. Pedagogi karjeras konsultanti sadarbībā ar klašu audzinātājiem skolēniem piedāvā ļoti daudzveidīgus pasākumus: aicina uz skolu personīgās izaugsmes trenerus, uzņēmējus, skolas absolventus, rīko radošās darbnīcas, dodas mācību ekskursijās uz uzņēmumiem, kur izzina profesiju daudzveidību un darba tirgus iespējas. „Mācību gada beigās ir paredzēts rīkot semināru, kurā izvērtēsim, kas projektā ir izdevies un ko, turpinot projektu nākamajā mācību gadā, vajadzētu pilnveidot. Tā būs iespēja pedagogiem karjeras konsultantiem dalīties pieredzē un iegūt jaunas idejas,” stāsta V. Zdanovska.
Karjeras attīstības atbalsta pasākumi skolēniem paver jaunas iespējas
Vairāku Rīgas izglītības iestāžu pedagogus karjeras konsultantus aicinājām dalīties pieredzē, īstenojotESF projektu „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.
Daina Romanovska, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas pedagoģe karjeras konsultante:
Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plānu nācās saplānot strauji. ESF projektā mūsu iestāde ir neiesaistītās skolas statusā. Labi, ka mācību gada sākumā man jau bija izveidots un ar skolas administrāciju, audzinātājiem saskaņots karjeras pasākumu plāns, izdomāti virzieni, kā darboties karjeras izglītības īstenošanā. Kopumā secinu, ka piedāvātājos karjeras pasākumos apmēram 70 % skolēnu atrod sev ko noderīgu un atzinības vērtu, par to uzzinu viņu rakstītajās un mutiskajās atsauksmēs, tomēr ir neliela daļa audzēkņu, kas necenšas pilnvērtīgi uzklausīt jauno informāciju un izmantot radītās pašattīstības iespējas.
Pozitīvas atsauksmes ir par kopīgajiem braucieniem uz atvērto durvju dienām reģionālajās augstskolās, kur tiek piedāvātas interesantas ekskursijas un praktiskas darbnīcas, kā arī par uzaicinātajiem lektoriem un izaugsmes treneriem, kas papildina dažādas pašvadības prasmes – mērķa noteikšanu, laika plānošanu, darbu komandā un uzņēmējspēju attīstīšanu.
Uzrunāju lektorus, ko personīgi pazīstu, pat ja tie nav sabiedrībā populāri cilvēki, jo zinu, ka viņi savās nodarbībās liek aizdomāties, piedāvā atraktīvus uzdevumus, ļauj līdzdarboties un aizrauj jauniešus ar savu personisko pieredzi. Skolēniem patīk iedvesmojoši pieredzes stāsti, īpaši, ja ar to dalās uzņēmēji, kuri ir kaut ko paveikuši dzīvē un ir veiksmīgi savā biznesā. Viņi atklāj profesionālās veiksmes nianses, uzsver nepārtrauktas pašattīstības nozīmi un norāda, kam viņi savā karjeras ceļā ir pievērsuši vairāk uzmanības. Esmu uzrunājusi arī skolēnu ieteiktos lektorus un vecākus, kuri izteikuši vēlmi kaut ko piedāvāt skolēniem.
Uzaicināto lektoru nodarbības skolēniem piedāvāju „E-klasē”, kas ļauj atlasīt ieinteresētos audzēkņus noteiktā nodarbības tematikā. Manuprāt, ir daudz vērtīgāk, ja atnāk motivēti jaunieši, kuri ir daudz aktīvāki, pozitīvāki un gatavi piedalīties seminārā pat brīvlaikā. Tas kaut nedaudz, bet atvieglo karjeras pasākumu iekļaušanu mācību procesā.
Pozitīva pieredze ir arī sadarbībā ar uzņēmumiem, kas labprāt sagatavo un papildina savas piedāvātas programmas saturu atbilstīgi karjeras projekta vajadzībām, tikai diezgan bieži skolēni mācību ekskursijas laiku uztver kā vēl vienu brīvdienu, tāpēc plānotais apmeklējums ne vienmēr atbilst reālajai situācijai.
Agris Skulte, Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas–attīstības centra pedagogs karjeras konsultants:
Veidojot karjeras attīstības atbalsta pasākumu plānu šim mācību gadam, vispirms apzinājām, kas skolēnus visvairāk interesē, tad izvēlējāmies, kurp doties, piemēram, gan devāmies uz „ZINOO”, gan aicinājām to pie sevis, jo citkārt ne visiem būtu iespēja iegādāties biļeti par 7 eiro; daudzi, izrādās, pirmo reizi bija lidostā. Pateicoties projekta finansējumam, vēl varēsim uz skolu uzaicināt veselīgu saldumu gatavotājus, stikliniekus u. c.
Skolēni bija īpaši sajūsmināti par piedzīvoto „ZINOO”: aizrāva paraugdemonstrējumi, arī pašu līdzdarbošanās. Skolēniem patīk, ka fizikas un ķīmijas procesus skaidro cits cilvēks un atšķirīgi, nevis zināmais skolotājs. Manuprāt, tas skolēniem patīk un palīdz izprast arī daudzas mācību stundu tēmas, tādējādi projekts ir ar lielu pluszīmi.
Skolā mācās arī skolēni ar mācību traucējumiem, tādēļ dažkārt viņu izvēle jāsamēro ar viņu varēšanu – meklējam vidusceļu.
Daudzus interesē datori, bet, kad noskaidrojam, kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas, piemēram, datorsistēmu speciālistam, tad rodas lielāka izpratne, vai ir pietiekami sagatavoti, lai mēģinātu iestāties attiecīgajā izglītības iestādē, un kas būtu jādara, lai tomēr savu mērķi īstenotu.
Kristīne Zelča, Teikas vidusskolas pedagoģe karjeras konsultante:
8.–12. klašu grupā visveiksmīgākie bija pasākumi kopā ar biedrības „Jauniešu akadēmija „Pacelt pasauli”” dibinātāju Daci Briedi-Zālīti. Jaunieši zīmēja savu mērķu kartes. Atsaucību ieguva tikšanās ar sabiedrībā zināmām personībām, piemēram, televīzijas, radio raidījumu un pasākumu vadītāju Baibu Sipenieci-Gavari, SIA „EVEKO” īpašnieku Egilu Vētru, sporta žurnālistu Armandu Tripānu. Skolēni atzīst, ka šie pieredzes stāsti ir vērtīgāki par testiem.
1.–6. klases skolēni projekta laikā ir devušies mācību ekskursijās, kurās viņiem ir bijusi iespēja apmeklēt dažādus uzņēmumus, piemēram, „Ādažu čipsus”, „Rāmkalnus”, SIA „Snigol”, Rīgas zoodārzu, „Animācijas brigādi”, „Getliņus”, „MADARA Cosmetics”, Latvijas Leļļu teātri, „Raunas cepli” u. c. Ekskursijas uz kādu kultūrvēsturisku vietu cenšamies apvienot ar kādu meistaru darbnīcu apmeklējumu vai tml., piemēram, Siguldā skolēni uzzināja, kā darina baltu rotas.
Vienmēr nozīmīgāk ir kaut ko redzēt savām acīm, nevis tikai dzirdēt vai izlasīt. Daļa skolēnu zina, ko vēlētos nākotnē darīt, un mērķtiecīgi tam gatavojas, daļai interesē un padodas vairākas lietas un ir pat grūtāk izšķirties par vienu, tādēļ projektā ir iespēja izzināt un izmēģināt daudzveidīgas iespējas.
Skolēni labprātāk ieklausās savos vienaudžos – skolas absolventos, kuri skolu beiguši nesen, bet jaunāko klašu skolēniem par savu profesiju stāsta arī vecāki.
Veidojam skolēnu mācību uzņēmumus, jo esam izglītības organizācijas „Junior Achievement Latvia” dalībskola. Žēl, ka no projekta finansējuma nav iespējams apmaksāt dalību šajā organizācijā. Mums ir jauno uzņēmēju klubs, skolēnus ievadīt uzņēmējdarbībā palīdz vecāki vai viņu uzaicinātie lektori.
Diemžēl projekts nesākās laikus, bija ļoti daudz nesakārtotu dokumentu, tādēļ pagāja zināms laiks, lai to varētu sekmīgi uzsākt. Uzskatu, ka šādas iespējas skolēniem būtu jānodrošina arī pēc projekta beigām.
Madara Kalniete, Rīgas Ostvalda vidusskolas pedagoģe karjeras konsultante:
Mācību gada sākumā skolas komanda kopīgi plānoja pasākumus, lai tie atbilstu bērnu vecumam un interesēm. Sākumskolā bērni paši iesaistās un darina kaut ko ar savām rokām, pamatskolā vairāk iepazīst profesijas, 6.–9. klases skolēniem palīdzam orientēties profesiju daudzveidībā, jo, iespējams, vajadzēs izvēlēties arī citu izglītības iestādi. Aicinām uz skolu dažādu profesiju pārstāvjus, kas bērnus mudina aizdomāties, ko varētu darīt nākotnē. Vidusskolā palīdzam orientēties dažādu studiju virzienu izvēlē un rīkojam lekcijas, lai saprastu, kur un kāpēc mācīties tālāk.
Izvēloties pasākumus internetā, lasījām dalībnieku atsauksmes. Ļoti profesionāli sagatavoti ir uzņēmuma SIA „Giline for life” speciālisti, kas atklāj, kā mājās pagatavot marmelādi „Konfelāde”. Bērniem ļoti patika Elīnas Pekšēnas nodarbības, kurās viņi gatavoja rotas, mācījās stādīt augus u. tml., tātad apguva praktisku darbošanos. Lielu sajūsmu izraisīja uzņēmuma „Dino Zoo” apmeklējums, pēc tam tapa plakāti par profesijām, kas ar to ir saistītas.
Pirms pasākumiem tiek informēti skolēni, klašu audzinātāji un vecāki, skaidrojot pasākumu mērķus. Pozitīva attieksme palīdz skolēniem būt motivētiem, aktīviem.
Daiga Kļanska, laikraksts "Izglītība un kultūra".
