Šā gada 8. decembrī tiešsaistē norisinājās skolēnu pašpārvalžu attīstības jautājumiem veltītā konference “Pašpārvalde skolā: pieredze un iespējas”, kuru organizēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Rīgas Skolēnu domi (RSD). Konference ik gadu pulcē lielu skaitu dalībnieku – gan jauniešus no skolēnu pašpārvaldēm un RSD, gan atbalsta personas (skolu pašpārvalžu konsultantus un skolu administrācijas pārstāvjus).
Konferences laikā dalībnieki iesaistījās diskusijā, meklējot atbildes uz tādiem jautājumiem kā “Kas motivē skolēnus darboties pašpārvaldē?”, “Kā strādāt ar pašpārvalžu jautājumiem pamatskolā?”, “Kā būt aktīvam pandēmijas laikā?” u.c.
“Motivācijai svarīgi veidot vidi, kurā tiek ģenerētas un īstenotas jauniešu idejas”, konferences ietvaros notikušajā diskusijā minēja Aleksandrs Lange, Rīgas Hanzas vidusskolas pašpārvaldes konsultants. Savukārt, Nikola Kleinberga, Rīgas 93.vidusskolas pašpārvaldes prezidente un RSD viceprezidente, daloties ar savu pieredzi uzsvēra, ka “Pašpārvalde ir vieta, kur uzzināt ko jauno par sevi”.
Pēc diskusijas dalībniekiem bija iespēja dzirdēt Rīgas 64.vidusskolas pieredzes stāstu par labbūtības ceļakartes projekta “Skolēnu izstrādāts podkāsts” īstenošana gaitu (vairāk informācijas: https://www.instagram.com/r64vsk.podcast/).
Brigita Medne, biedrības “Pašpārvalžu atbalstam” pārstāve, iepazīstināja ar informatīvajiem materiāliem, kuri var būt noderīgi, lai attīstītu pašpārvalžu darbību skolā (vairāk informācijas: https://www.instagram.com/pasparvalzu.atbalstam/). Savukārt Gints Klāsons, sociologs un jaunatnes jomas pētnieks, informēja par jaunāko pētījumu rezultātiem, kas veltīti Rīgas jauniešu ārpusmācību aktivitātēm, tai skaitā pašpārvaldēm un citām līdzdalības formām.
Konferences otrajā daļā dalībniekiem bija iespēja līdzdarboties darba grupās.
Darba grupā “Sabiedrības līdzdalība” tika diskutēts par kvalitatīvu un aktīvu jauniešu līdzdalību, kuras centrā ir jaunietis, un skolas deleģētais konsultants ieņem atbalsta lomu, nodrošinot jauniešiem pietiekami daudz zināšanu patstāvīga darba veikšanai. Darba grupas dalībnieki uzsvēra, ka skolēnu pašpārvalde ir nozīmīgākais skolas vadības partneris un rīcības plānu komentētājs, nodrošinot, ka visos mācību procesos ņemtas vērā jauniešu vajadzības un vēlmes. Tāpat, tika runāts arī par skolēnu pašpārvaldes “velkošo” spēku un veidiem kā jaunietis var paplašināt savas zināšanas, prasmes un uzņemties līdzatbildību par skolēnu pašpārvaldes darba kvalitāti.
Darba grupā “Stratēģiskā plānošana" piedalījās atbalsta personas, kuras ikdienā darbojas ar skolēnu pašpārvaldēm, un diskutēja par izaicinājumiem, ar ko saskarās pašpārvaldes, un risinājumiem, kā veicināt skolēnu pašpārvalžu pilnvērtīgu iesaisti skolas dzīvē. Kā galvenie izaicinājumi, kas kavē pašpārvalžu pilnvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanā skolā, tikai minēti pašreizējā pandēmijas situācija, kuras laikā jūtas apjukuši gan jaunieši, gan atbalsta personas, kā arī augsta skolēnu mainība, kuras rezultātā nepieciešams veidot jaunas komandas no sākuma, un tam nepieciešams laiks. Darba grupa pārrunāja arī iespējamos risinājumus skolēnu pašpārvalžu pilnvērtīgai iesaistei lēmumu pieņemšanā skolā (piemēram, nedaudz nogaidīt, līdz būs redzami pirmie “Skola 2030” rezultāti un kompetenču izglītības augļi, īstenot pieredzes apmaiņas aktivitātes un konkursus starp pašpārvaldēm, piesaistīt dažādus vieslektorus un ārējus finanšu avotus, kā arī veidot vidi, kurā skolēni ir uzklausīti).
Darba grupā “Mentālā veselība” tika izrunāti jautājumi par mentālās veselības nozīmi un faktoriem, kuri to ietekmē. Kādēļ cilvēks ir būtne, kura cieš no trauksmes un depresijas, un kādēļ dažiem cilvēkiem tās nav? Kāpēc tieši pandēmijas attālinātie efekti rada bažas mentālās veselības kontekstā? Darba grupas dalībnieki ieguva padziļinātu izpratni par stresa rašanās mehānismu un guva ieskatu veidos, kā palīdzēt sev un citiem tikt ar to galā.
Darba grupā “Daudzveidība” tika pārrunāts, kā veidot iekļaujošāku vidi skolā. Dalībnieki analizēja iekļaujošas vides elementus, kas būtu nepieciešami skolēniem ar kustību, redzes, dzirdes un psihosociāliem traucējumiem. Darba grupas vadītāja A.Mitrone dalījās pieredzē par darbu ar līdzdalības jautājumiem Rīgas Ēberlmuižas pamatskolā. Arī skolā, kura īsteno speciālās izglītības programmas, skolēniem ir iespēja darboties skolēnu pašpārvaldē, būt aktīviem, organizēt dažādus pasākumus, radoši izpausties un piedalīties skolas tēla veidošanā.
Darba grupā “Sadarbība” tika izrunāta sadarbības nozīme pašpārvaldes darbā (mērķtiecīga mijiedarbība ar citām pašpārvaldēm, nevalstiskajām organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem veicina pieredzes apmaiņu, sadraudzību, nodrošina nepieciešamo atbalstu un iespēju veidot kopīgus projektus).
Paldies visiem dalībniekiem, ziņotājiem un darba grupu vadītājiem par dalību!
Uz tikšanos nākamajā konferencē, lai aktualizētu būtisko, runātu par svarīgo un kopīgi rastu iedvesu un risinājumus skolēnu pašpārvalžu darba attīstībai.
