Otrdien, 20. novembrī, mājīgajās “DarbaVieta" telpās notika RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas atbalstītā projekta “Valodu kafejnīca” izvērtējuma pasākums.
Pasākumā “Valodu kafejnīcas koncepcijas attīstība un esošā projekta izvērtējums” notika proaktīvā, uz risinājumiem vērstā, idejuTalka par tēmu - “kā mēs paši varam uzlabot latviešu valodas apguvi Latvijā”.
Pasākumu organizēja Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils” sadarbībā ar TAPA, un to atbalstīja mājīgā “DarbaVieta”.
Radošā atmosfērā, neuzkrītoši stingrā un iedvesmojošā Lauras Bužinskas vadībā, runājām par Latvijai šobrīd tik svarīgo latviešu valodas izdzīvošanas, popularizēšanas un pašapziņas situāciju sabiedrības apziņā.
Pasākumā piedalījās gan privātas personas gan organizāciju pārstāvji: LU Humanitāro zinātņu fakultātes, Pārresoru Koordinācijas centra, Baltic Media Valodu mācību centrs, Nordisk, Tapa, BJC Rīgas Skolēnu pils, gan, multinacionālā atmosfērā - Latvijā dzīvojošie cilvēki no Indijas, Itālijas, Ķīnas, Zviedrijas, Sudānas, Baltkrievijas un Krievijas. Dalījāmies iespaidos par latviešu valodas apguves pieredzi, grūtībām un ko varētu uzlabot.
Sarunu un diskusiju gaitā radās daudzas labas, racionālas idejas.
Latvijā trūkst modernu, viegli pieejamu un augstvērtīgu materiālu valodas apguvei. Esošie materiāli pārsvarā domāti skolotājiem un nav lietojami patstāvīgai apguvei. Maz iedvesmojošu, mūsdienīgu materiālu valodu iesācējiem par aktuālām tēmām kultūrā, humanitārās un eksaktajās jomās. Nav pieejamas nepieciešamo pamatvārdu atlases noteiktām jomām (fizika, ārstniecība, celtniecība, ...)
Zemā skolotāja profesijas prestiža dēļ Latvijā trūkst latviešu valodas skolotāju. Daudzās slēgtās skolas visā Latvijā sabiedrībā ir vēl vairāk pastiprinājušas šo iespaidu, ka skolotājs nav aktuāla un vajadzīga profesija, tam seko atalgojuma un darba apjoma neatbilstība.
Laba ideja ir “Valodu kafe” . Ne tikai reizi nedēļā un vienā vietā ! Tām būtu jābūt katru dienu, piemēram Caffeine kafejnīcās, kur draudzīgā atmosfērā var satikties dažādi cilvēki un, valodas pratēja vadībā, sarunāties latviešu valodā.
Tas būtu vajadzīgs ne tikai tiem, kuri vēlas apgūt valodu, bet arī latviešiem pašiem, kuru ziemeļnieciskā mentalitāte un kautrīgums ierobežo dzīvai komunikācijai ar svešinieku.
Kafejnīcu sarunām nevajadzētu aprobežoties un iestrēgt pamatvārdu un vajadzību apguvē. Tām būtu jābūt kā izaicinājumam daudzkultūru vērtību pieņemšanai, pašapziņas stiprināšanai un kritiskās domāšanas attīstībai. Sarunu tēmas par filozofiskiem jautājumiem, mākslas un vēstures iespaidiem mūsdienu sabiedrības norisēs, nākotnes vīzijas ... tēmas, kas tiek pārrunātas arī VAKARĒŠANA sarunu vakaros.
Tāpēc “Valodu kafe” uz sarunu aicinājām dažādu jomu ekspertus - mākslā, dabā, ārstniecībā, folklorā, kad interesantās sarunās zūd laika sajūta, un valodas barjeras atkāpjas.
Pasākuma gaitā radās pārgalvīga doma dibināt “Valodu kafe” papildu kursu, piemēram, Latvijas Universitātes fakultātē! Kafejnīcas sarunu vadītājam jābūt komunikablam, zinošam valodas pratējam. Ir jāprot iedrošināt runāt, ierosināt tēmas, jābūt arī nedaudz psihologam.Tā varētu būt profesija, kaut kas starp aktieri un skolotāju, starp ielas “performance” un valodas vai kultūras darbnīcu jebkuram.
Pasākuma laikā notika arī “Valodu kafe” vērtējums. Kafejnīcas apmeklētāji vērtēja ideju un izpildījumu kā ļoti izdevušos un vajadzīgu. Kafejnīca kā vieta komunikācijai, kur satikties dažādu sociālo slāņu, paaudžu un kultūru cilvēkiem, neuzkrītoši palīdzot iekļauties Latvijas kultūrvidē.
“Valodu Kafe” apmeklētājiem ir uzlabojušās valodas prasmes, varbūt dēļ draudzīgās vides, bez bailēm un pienākuma “runāt pareizi”. Ir radīta interese par Latvijas kultūru.
Kā pretoties vispār zināmajam latviešu paradumam - sarunā ar latviešu valodas iesācēju, pāriet uz otra valodu (krievu, angļu) ? Risinājums varētu būt asprātīgs - izmantojam nozīmītes, uzlīmes ar tekstu “Runā ar mani latviešu valodā”.
Paldies visiem par interesi, iesaisti un labām idejām !
Informāciju sagatavoja: Tatjana Gvozdeva, BJC interešu izglītības skolotāja
