Foto

Aizvadīta diskusija “Etniskais mobings skolās – īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi”

Lai preventīvi mazinātu mobingu skolās, tostarp etnisko mobingu, nepieciešams veicināt sadarbību un sarunāšanos starp bērniem, vecākiem un skolotājiem, tādējādi bērns pilnvērtīgāk iemācīsies un spēs būt tolerantāks un saprotošāks pret pasaulē notiekošo, tā secināja eksperti Izglītības un zinātnes ministrijā notikušajā diskusijā “Etniskais mobings skolās – īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi”, kas tika organizēta pēc izglītības un zinātnes ministres Anita Muižnieces un Neatkarīgās izglītības biedrības iniciatīvas.

“Skolu nepieciešams uztvert, nevis kā ēku vai fizisku vietu, bet kā kopumu, kurā ir cilvēki no dažādām vidēm, tāpēc ir būtiski rūpēties par komunikāciju un sapratni starp bērniem, vecākiem, skolotājiem un skolas vadību. Runājot par etnisko mobingu, jāuzsver, ka ministrija un Izglītības kvalitātes valsts dienests jau šobrīd preventīvi aicina izglītības iestādes pievērst uzmanību un runāt par šo jautājumu. Tāpat jāatgādina, ka ir sagatavoti atbalsta materiāli, ko aicinām izmantot, piemēram, “Emociju viesistabas” sarunu video, materiāli un ieteikumi, kā runāt par karu un vērtībām,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Eksperti bija vienisprātis, ka izglītības iestāžu vadītājiem jāuzņemas līderība, atrodot veidu, kā par šiem jautājumiem runāt ar pedagogiem un kā sagatavot pedagogus runāt par tiem ar bērniem, katrai vecuma grupai izvēloties pareizo pieeju. Tāpat eksperti norādīja, ka skolas vadībai jāatceras arī par vecākiem – jārunā ar viņiem, bet vecākiem jābūt gataviem, ka skolā par šiem jautājumiem ar bērniem runās.

“Mobings ir ilgstoša emocionāla vai fiziska vardarbība pret kādu vienaudzi, kurš ir atšķirīgs. Ja atšķirība ir pēc etniskās piederības, tas ir etniskais mobings. Patiesībā reizēm atšķirības balstās vien uz to, ka bērns nav tik sociāls kā citi vienaudži,” norādīja Pusaudžu resursu centra eksperte Romija Krēziņa.

Profesore Laima Geikina atgādināja, ka reizēm no šķietami nevainīga joka līdz mobingam ir pavisam trausla robeža: “Naida piramīdas apakšā ir stereotipi, aizspriedumi pret citādo un dažādo, mazie joki vienam par otru, bet pašā augšā ir genocīds. Katrā piramīdas slānī ir aprakstītas rīcības, kas var novest no joka pie ļoti smagām sekām, tāpēc es aicinātu skolām, skolotājiem, vecākiem un bērniem izpētīt šo piramīdu un pārrunāt, vai saskatām tajā arī savu rīcību.”

Runājot par to, cik svarīgi ir runāt ar bērniem un vecākiem, piemēram, savlaicīgi sagatavojot viņus tam, ka klasei pievienosies bērni no Ukrainas, Rīgas Juglas vidusskolas 10. klases skolniece Monta Akmentiņa minēja, ka “skolotāji bija savlaicīgi informējuši, ka klasei pievienosies meitene no Ukrainas, tāpēc visiem bija iespēja pierast pie šī domas. Turklāt, neviens nebija pret, tieši pretēji – bijām priecīgi, ka varam palīdzēt un uzņemt savā klasē. Runājot par mobingu kopumā, jāsaka, ka, kļūstot vecākiem, piemēram, ar katru nākamo klasi, šādu gadījumu skaits samazinās, atšķirības redzamas pat pa semestriem.”

Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs uzsvēra: “Nepieciešams palīdzēt arī skolotājiem, kuriem jāstrādā ar ukraiņu skolēniem, kā arī nepieciešams organizēt praktiskas sociālo zinību nodarbības, lai sekmētu bērnu izpratni par šīm lietām.”

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 8. klases skolnieces mamma Elga Gailīte norādīja, ka “ļoti būtiski, lai skola būtu proaktīva sarunās ar vecākiem. Manā pieredzē ir šāda situācija un es to ļoti novērtēju. Šobrīd, kad bērni dzird ļoti daudz sarunas par karu un nereti arī paši runā un jautā par šo tēmu, ir svarīgi, lai bērni iegūtu informāciju no drošiem un pārbaudītiem avotiem. Ja skolas izglītos par šiem jautājumiem, sociālo zinību un vēstures priekšmeti iegūs pavisam jaunu dimensiju, rosinot bērnu interesi un pilsonisko aktivitāti.”

Diskusijā piedalījās izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe Anita Muižniece, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle, profesore Laima Geikina, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors, pedagogs, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāvis Romans Alijevs, Pusaudžu resursu centra eksperte Romija Krēziņa, Rīgas Juglas vidusskolas 10. klases skolniece Monta Akmentiņa un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 8.klases skolnieces mamma Elga Gailīte. Diskusiju vadīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols.

Diskusijas ieraksts pieejams IZM Facebook vietnē.

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit