Foto

Aptauja: 57% vecāku nepalīdzētu svešam bērnam, kurš cieš no kibermobinga

Vairāk nekā puse jeb 57% vecāku Latvijā nepalīdzētu svešam bērnam, piemēram, sava bērna skolasbiedram vai kaimiņu bērnam, ja uzzinātu, ka viņš saskaras ar kibermobingu, liecina mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas dati*.

Visbiežāk viņi to nedarītu zināšanu trūkuma dēļ. Iniciatīvas “Iekod pirkstā!” eksperti norāda, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ par ļoti daudziem kibermobinga gadījumi netiek ziņots vai tie tiek risināti novēloti, kad situācija jau ir kļuvusi ļoti nopietna.  

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Uzticības tālrunis šogad 9 mēnešu laikā par interneta drošības jautājumiem ir sniedzis psiholoģisku palīdzību un atbalstu 385 gadījumos, turklāt katrs trešais no tiem ir bijis saistīts ar kibermobingu. Šobrīd tikai neliela daļa kibermobinga gadījumu nonāk Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Latvijas Drošāka interneta centra redzeslokā, jo par daudziem aizvien netiek ziņots, taču, palielinot līdzcilvēku iesaisti, to būt iespējams mainīt.

Vienlaikus aptauja atklāj, ka katrs trešais vecāks jeb 30% nepalīdzētu svešam bērnam kibermobinga situācijā zināšanu trūkuma dēļ, savukārt teju tikpat jeb 27% respondentu norāda, ka to nedarītu, jo nevēlas uzņemties citu vecāku atbildību. Lai gan 43% vecāku atbildējuši, ka palīdzētu svešam bērnam kibermobinga situācijā, viņi iesaistītos tikai tad, ja situācija kļūtu kritiska.

“Ja bērnam ir zema pašapziņa, viņš saskaras ar vardarbību no skolasbiedru puses u.tml., tad papildus emocionālā pazemošana internetā viņu var ietekmēt ievērojami spēcīgāk, kādēļ viņam pašam ir grūtāk meklēt palīdzību. Tāpat bērni bieži vien jauc reālajā un virtuālajā pasaulē notiekošo, piemēram, neizstāstot, ka problēmas, ar kurām viņi saskaras reālajā pasaulē, ir aktuālas arī digitālajā vidē. Līdz šim mūsu pieredze liecina, ka kibermobinga situācijās, kurās iesaistīti sveši bērni, vecāki iesaistās tikai tad, ja viņu pašu atvase tajās ir bijusi klātesoša. Tomēr šādus gadījumus ir svarīgi nenoklusēt, pat ja problēmas neskar personīgos bērnus,” uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.

Viņasprāt, pamanot, ka emocionālā pazemošana internetā skar kādu citu bērnu, vecākiem un citiem pieaugušajiem būtu jāveic vismaz minimālie rīcības soļi, piemēram, jāinformē par notiekošo cietušā bērna vecāki, pedagogi.

“Palīdzības sniegšana un uzmanības pievēršana problēmai var būt arī ļoti vienkārši un aizņemtajā ikdienas ritmā iekļaujami soļi. Piemēram, kibermobinga situācijā nonākušā bērna vecāku vai viņa pedagogu painformēšana par notiekošo, ziņošana par kibermobingu Drossinternets.lv vai reaģēšana ar korektu komentāru, ko pāridarītājs visdrīzāk nebūs gaidījis u.tml. Tas var būt arī padoms bērnam, kur viņam vērsties un meklēt palīdzību kibermobinga situācijā. Tiesa, lai to paveiktu, arī aptauja parāda, ka pieaugušajiem nepieciešams papildināt savas zināšanas par emocionālo pazemošanu internetā,” saka BITES sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Una Ahuna – Ozola.

Kā liecina iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ekspertu pieredze, kibermobingu ir ļoti svarīgi pamanīt un risināt laicīgi, pirms problēma paguvusi samilzt un ir kļuvusi ļoti nopietna.

“Ir ļoti būtiski apzināties, ka arī viens it kā mazs solis, bet izdarīts īstajā brīdī, var situāciju pavērst pavisam citā virzienā. Arī pieaugušajam ir cilvēcīgi nezināt, kā īsti rīkoties, tomēr tā vietā, lai cerētu, ka rīkosies cits, svarīgi ir pašam spert pirmo soli un konsultēties, piemēram, Drossinternets.lv. Interneta videi ir ļoti raksturīgs “domino efekts”. Ja gribam, lai tajā nostiprinās atbildīgi lietošanas paradumi, neviens no mums nevar uzlikt aizsargbrilles un neredzēt, kas notiek tepat blakus,” skaidro Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Šoruden, lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ietvaros BITE, sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Latvijas Drošāka interneta centru, Valsts policiju, psihologiem un tehnoloģiju ekspertiem, aicina bērnus, pusaudžus, kā arī viņu vecākus un pedagogus pilnveidot zināšanas par kibermobingu un pirmajiem pareizajiem rīcības soļiem, sastopoties ar to, apmeklējot izglītojošu digitālo platformu www.bite.lv/kibermobings un aizpildot interaktīvu Kibermobinga zināšanu testu –  https://iekodpirksta.lv.

*Aptauja veikta 2019. gada oktobrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 vecāku ar bērniem visā Latvijā.

Una Ahuna-Ozola, e-pasts: una.ahuna-ozola@bite.lv

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit