Foto

ERASMUS+ seminārs “Improvizācija mācību procesā”

No 2018.gada 11.decembra līdz 14.decembrim Varšavā (Polijā) norisinājās ERASMUS+ seminārs “Improvizācija mācību procesā” (“YES,...AND Improvisation in the Learning Process") ar mērķi izprast improvizācijas pamatprincipus un izpētīt veidus, kā šo metodi pielāgot un lietot formālajā un neformālajā izglītībā.

Seminārā piedalījās pedagogi, jauniešu līderi un jaunatnes jomā strādājošie no Vācijas, Polijas, Ungārijas, Dānijas, Makao, Moldovas un Latvijas.

Semināra laikā tika izmēģinātas daudzas praktiskās improvizācijas tehnikas, lai pozitīvi uztvertu kļūdīšanos, pieņemtu atšķirīgo, tādējādi mazinot jauniešos satraukumu, paaugstinot pašvērtējumu un sekmējot radošumu. Izrādījās, ka Varšavas pilsētas dome izmanto improvizāciju ne tikai, lai jauniešiem būtu iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku, bet arī lai veiksmīgi sekmētu noziedzības mazināšanos, turklāt improvizācijā saturu iniciē paši jaunieši, tādēļ tas ir aktuāls un atbilstošs jauniešu interesēm un vajadzībām. Tas, cik meistarīgi improvizāciju iespējams integrēt formālās izglītības saturā, atkarīgs ne tikai no skolotāja profesionālās pilnveides, bet arī no personības atvērtības, gan ķermeniski, gan garīgi, piemēram, semināra laikā, tās dalībnieki vairākkārt analizēja savu kustību nozīmi kā neverbālos komunikācijas līdzekļus. Uzskatu, ka laikā, kad tiek aktualizēta zināšanu, prasmju un vērtību savstarpējā mijiedarbība, improvizācija ir viens no veiksmīgākajiem līdzekļiem gan skolotāja pašizaugsmes, gan vēlamā izglītības rezultāta sasniegšanai, turklāt tā der gan šauri, viena mācību priekšmeta ietvaros, gan arī starpdisciplināri. Vēl jo vairāk, improvizāciju var izmantot kā atgriezenisko saiti, jo jaunās, nebijušās situācijās izglītojamajam ir mazāka iespējamība atkārtot jau zināmas atbildes, tādējādi atklājot savu vērtību izpratni.

Turpinājumā vēlos padalīties ar dažām praktiskām aktivitātēm, ko iespējams viegli pielietot jebkurā mācību stundā, turklāt bez papildus materiālu sagataves:

Pāros (veicinot ieklausīšanos), pastāstīt par kādu notikumu (vēsturisku, personisku vai literatūrā izlasītu), katru teikumu sākot ar vārdiem: “Jā, bet...” un vēlāk - “Jā, un...”. Analizēt, kā katrs stāsts beidzas, kuru no diviem stāstiem bija vieglāk stāstīt un kāpēc. Variācija vai turpinājums: izglītojamie sastājušies divos apļos: iekšējā un ārējā. Iekšējais aplis viens otram secīgi stāsta par notikumu, lietojot frāzi “Jā, un..”, ārējais aplis novēro vai, lietojot šo frāzi, netiek izteikts pretnostatījums (“Jā, bet...”) un kādu neverbālo komunikāciju izmanto dalībnieki iekšējā aplī. Šīs aktivitātes galvenais mērķis ir sadarboties kopīgam mērķim, piemēram, satura izpratnei.
Visi dalībnieki saliek rokas apļa vidū. Vadītājs pieskaras vienai rokai. Dalībniekam, kura rokai vadītājs ir pieskāries, ir jānosauc viena cita dalībnieka vārds. Šim dalībniekam ir jāpieskaras nākamā cilvēka rokai, kurš savukārt nosauks cita dalībnieka vārdu. Aktivitāti turpina, līdz kāds kļūdās. Cilvēks, kurš ir kļūdījies sper vienu soli ārpus apļa un saka: “Piedodiet, es kļūdījos”, pārējie, aplī stāvošie, kopīgi saka: “Mēs pieņemam to, ka esi kļūdījies”. Šīs vienkāršās aktivitātes mērķis ir pieņemt, ka mēs visi varam kļūdīties, un, radot drošības sajūtu grupā, turklāt, atzīstot/pieņemot citu kļūdas, ir iespējams turpināt jebkuru aktivitāti. Dalībniekiem var lūgt arī analizēt savu rīcību (kustības, skaņas) brīžos, kad viņi ir kļūdījušies.
Izglītojamie sadalīti grupās pa 4. Izvēlās, kurš no četriem cilvēkiem sāks. Tas, kurš stāv pa labi no šī cilvēka, uzdod vienkāršus, personīgus jautājumus (kāda ir tava mīļākā krāsa, kā sauc tavu mājdzīvnieku u.tml.). Tas, kurš stāv pretī – rāda kustības, kas ir jāatkārto, savukārt, tas, kurš stāv pa kreisi, uzdod vienkāršus matemātiskus jautājumus (cik ir trīs plus septiņi?). Šāds grupas izkārtojums ir obligāts, ņemot vērā faktu, ka galvas pretējās puslodēs atrodas centri, kas atbild par konkrēto darbību veikšanu. Tomēr šis aktivitātes mērķis ir ne tikai stimulēt dažādus galvas centrus un sniegt pareizās atbildes, bet arī mācīties pieņemt savus grupas biedrus – piemēram, samazināt tempu, ja tas ir nepieciešams.
Viens cilvēks stāv apļa vidū. Viņš/viņa nosauc jebkuru vārdu (kas nav cilvēka vārds). Cits cilvēks no apļa nosauc citu vārdu un iestājas apļa vidū. Cilvēks, kurš izdomā, kā šie divi vārdi ir savstarpēji saistīti, to nosauc (jeb veido “tiltu”) un nostājas apļa vidū. Pārējie divi pievienojas lielajam aplim. Piemēram, koks (1.cilvēks)+Ziemassvētki (2.cilvēks)=eglīte (3.cilvēks). Aktivitāti iespējams turpināt ar pēdējo minēto vārdu. Arī šī aktivitāte ir par līdzcilvēku pieņemšanu un iedrošinājumu. Vēl papildus sociālajiem mērķiem, ar šo aktivitāti ir iespējams aktivizēt dažādu saturu.
Nostājas pāros, viens otram pretī. Trīs iespējamās kustības: rokas uz augšu, rokas pa kreisi vai rokas pa labi. Pa vidu katrai kustībai ar abām rokām uzsit sev uz ceļiem. Nepieciešams arī saglabāt ritmu, vienlaikus tomēr novērtēt, vai partnera ātrums ir pārāk ātrs vai lēns. Aktivitātes uzdevums ir bez vārdiem, tikai ar skatienu, saprast, kā pārinieks jūtas, un viņam pielāgoties. Arī šī aktivitāte ir vērsta uz sadarbības veicināšanu, piemēram, ieklausīšanos un dažādības pieņemšanu.

Tiekoties ar cilvēkiem, kas improvizāciju jau izmanto savā ikdienas praksē, pārliecinājos, ka vienkāršās, pat brīžiem muļķīgās aktivitātes, ja tiek mērķtiecīgi veiktas (iekļaujot arī diskusiju), palīdz ieklausīties un pieņemt vienam otru, kas savukārt veido drošu vidi jauniešu pašizaugsmei. Uzskatu, ka improvizācijas tehnikas savā ikdienā vajadzētu vairāk izmantot ne tikai savstarpējo sociālo iemaņu nostiprināšanai (kombinācijās skolotājs-izglītojamais, izglītojamais-izglītojamais), bet arī lai mācītu mācīties, jo kā atklājās, improvizācija Polijā tiek izmantota pat mūžizglītībā, strādājot ar senioriem virs 60 gadiem.

Atgriežoties no semināra, atklāju, ka Latvijā, īpaši Rīgā, ir vairākas iespējas, lai apgūtu improvizāciju, tajā skaitā, drāmas metodes. Turklāt ir pieejama arī tulkotā literatūra, tādēļ visiem, kuri vēlas bagātināt savu izmantoto mācību metožu klāstu, ir nepieciešama tikai motivācija.

Baiba Fridrihsone, Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas angļu valodas skolotāja.

 

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit