Foto

Foruma “Interešu izglītība – vērtības un izaicinājumi” apskats

2020 gada 14. oktobrī notika forums “Interešu izglītība – vērtības un izaicinājumi”, kuru organizēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvalde sadarbībā ar Rīgas Interešu izglītības metodisko centru un Rīgas interešu izglītības iestādēm.

Forums tika organizēts ar mērķi veicināt jaunu, inovatīvu darba formu ieviešanu mūsdienīga interešu izglītības procesa īstenošanai. Forumā piedalījās interešu izglītības iestāžu administrācija, interešu izglītības skolotāji, jomas speciālisti, bērni un jaunieši, kā arī to vecāki, kopumā vairāk kā 500 dalībnieki no Rīgas un citiem Latvijas reģioniem. Tik plaša mērķauditorijas iesaiste Forumā bija iespējama ņemot vērā Foruma norisi arī tiešsaistē.

Foruma lektoru vidū bija gan Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes profesori, docētāji un pētnieki, gan žurnālisti, uzņēmēji, ārsti u.c. profesionāļi, kas dalījās ar savu pieredzi un zināšanām.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta direktors Māris Krastiņš un Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece-departamenta direktora vietniece Dina Vīksna uzsvēra, ka laikā, kad interešu izglītības pedagogiem, kā ikvienam pedagogam, ir nepieciešams pārkārtot savu darba ikdienu, meklēt jaunas un mūsdienīgas darba formas, iepazīt un risināt līdz šim nezināmas problēmas, kā arī strādāt, lai uzturētu un attīstītu audzēkņu intereses, radošumu un sportisko aktivitāti, ir ļoti būtiski uzmundrināt, sniegt atbalstu visiem interešu izglītībā iesaistītajiem speciālistiem, kā arī izglītojamajiem un to vecākiem, tāpēc šis forums bija lieliska platforma iedvesmai un idejām sava ikdienas darba dažādošanai.

  • Foruma I daļā moderatore un biedrības “Zinis” vadītāja Vita Brakovska uzsvēra, ka interešu izglītība Latvijā ir vērtība, kurai ir būtiska loma katras personības attīstībā. Interešu izglītība audzina “Zelta jaunatni”, kas ir šeit un tagad. Tā nodrošina personības daudzpusību un iespēju sevi realizēt dažādās jomās. Jaunieši ir interešu izglītības jēga jeb “pārliecinātāji”.

Lektore runāja par konkurenci un to, cik grūti vai sarežģīti ir būt unikālam un citēja frāzi: “Neviens nav neaizvietojams, tomēr ikviens var kļūt neatkārtojams”, jo var aizstāt kādu un būt labam, bet nekad cits nevarēs izdarīt tāpat. Viņa atklāj, ka tikai 25 gadu vecumā sapratusi, ko īsti grib, tādēļ iesaka arī jauniešiem, kuri nezina, ko vēlas sasniegt iesaistīties interešu izglītībā un mēģināt, jo interešu izglītībā pastāv “veselīga kļūdīšanās kultūra”, kur katrs var sameklēt savu īsto aizraušanos un atklāt to, kas patiesi patīk.

Žurnāliste, LTV ziņu dienesta “Panorāmas” atbildīgā  redaktore Rudīte Spakovska, atceroties savu pieredzi interešu izglītībā, atzīmē, ka fotopulciņā apgūta prasme fotografēt ir  patiesībā niecīga daļa no tā, ko interešu izglītība dod katram, kas tajā iesaistās un uzsver “Pēc laika, skatoties atpakaļ, sapratīsi, ka tieši interešu izglītībā iemācījies atbildību, laika plānošanu, pašmotivēšanu un problēmu risināšanu. … Redzēsi, ka iemaņas, ko ieguvi, tev ir noderējušas veidojot karjeru – gan tas, ka saullēktu fotografēt var tikai pieceļoties necilvēku agrumā, gan tas, ka ar pārliecinātu balsi vari teikt – kādēļ tieši šī fotogrāfija ir pati labākā un tā jāpublicē, gan to kā strādāt komandā ar daudzām spītīgām radošām personībām. Un tad atzīsi, ka foto pulciņā tu nevis mācījies fotografēt (protams, to ar), bet gan  no vētraina jaunieša augi par pieaugušo”.

Mākslinieks, tēlnieks, burātājs, uzņēmējs Edgars Kvjatkovskis, runājot par interešu izglītību viņa personības attīstībā, atceras: “Esmu apmeklējis Rīgas Jauno tehniķu stacijas/centra kuģu modelēšanas pulciņa nodarbības 12 gadu un tas ir palicis manās atmiņās kā labākais, kas ar mani ir noticis. Apguvu daudzas nozīmīgas prasmes, kuras pielietoju līdz pat šodienai. Pulciņa vadītājs Vilnis Ābels kļuva par cilvēku, kurš mācīja attieksmi pret instrumentiem, darbu, radošumu un neapšaubāmi attieksmi pret vidi un Latviju. … Vienmēr atcerēšos, kā meistars teica “priekš kam tev tās motorlaivas, būvē burinieku – vējš par brīvu” ar šo ideju esmu pārburājis Ziemeļu jūru, Baltijas jūru esmu šķērsojis vienatnē ar burām, bez motora. Laikam ejot kļuvu par namīpašnieku un iegādājos koka māju, arī tad atcerējos pulciņā gūtās iemaņas par koka detaļu izgatavošanu... Valsts sastāv no šūnām, kuras galvenā pamat sastāvdaļā ir cilvēks. Šobrīd daudzi no jauniešiem  ir nenodarbināti, beidzot divpadsmito klasi nezina ko iesākt, ir ideju un spēju trūkums, tas noteikti ir saistīts ar ārpus skolas aktivitāšu trūkumu, ja šāda tendence turpināsies, nākotnē saskarsimies ar sabiedrības depresiju un daudzām citām problēmām” uzsver Edgars Kvjatkovskis.

Mācību un emocionālā intelekta treneris Zuarguss pārliecināts, ja cilvēks bērnībā ir kaut ko darījis – dejojis, spēlējis teātri, dziedājis, spēlējis mūzikas instrumentu, veidojis, zīmējis utt., tad pastāv daudz lielāka iespēja sevi realizēt. “Pētījumi liecina, ka bērni, kuriem neļauj radoši realizēties, paliek destruktīvi.

 “Interešu izglītība lielā mērā glābj mūsu sabiedrību, jo izglītības sistēma joprojām orientēta uz IQ principa, bet būtisks ir arī emocionālais intelekts – spēja otru sadzirdēt, sajust. Tam lielu vērību pievērš elitārajās skolas visā pasaulē, bet interešu izglītība jau to dara netiešā veidā. Lielākais, ko ikviens vecāks var dot savam bērnam, ir daudzpusība, tādēļ jāatrod, kur šo iespēju var dot,” savā uzstāšanās laikā akcentēja Zuarguss.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātes (ETHZF) Humanitārā institūta direktore asociētā profesore Airisa Šteinberga atzīst, ka pēdējos desmit gadus piedzīvojam pārmaiņas, kuras nevaram nedz ieraudzīt, nedz aptaustīt, nedz pārbaudīt, tātad ne vienmēr tās var konkrēti definēt, bet tās notiek mūsu prātos. A.Šteinberga savā lekcijā uzvēra, ka pārmaiņas pieaugušo prātos notiek lēnāk un mierīgāk, bet pārmaiņas bērnos jau ir notikušas. Viņasprāt, piedzīvojam trešo prāta revolūciju, kuru cilvēce jau ir iepriekš pieredzējusi, kad mainās informācijas apstrādes un nodošanas veids. Lektore aicināja pieaugušos jauno prāta revolūciju nevis noliegt, bet izmantot. Vairs nav jādomā par to, ko mācīšu, jo saturs ir visur (internetā, tālrunī, vidē), bet jāpalīdz izprast, kāpēc jāatlasa konkrētā informācija un tieši tādā veidā. Jāpalīdz bērnos un jauniešos atrast motivāciju to darīt, uzsver lektore. Lektore norādīja, ka Tehnoloģijas samazina uzmanību, taču digitālā paaudze spēj veikt vairākas darbības vienlaicīgi, bet paliek jautājums, vai tiek sasniegts informācijas dziļums. A.Šteinberga norāda, ka mūsdienās runa pārvēršas par rakstu runu, jo jaunieši vairāk sazinās zīmēs. No skolotāja būs atkarīgs, vai tehnoloģijas izmantos lietderīgi un lai nepazūd arī iepriekšējie informācijas apmaiņas veidi. Iztēle ir domāšanas māsa. Ja mācām domāt, tad iztēle būs spiesta darboties. Tieši interešu izglītībā iztēle ir instruments, kuram ir nozīmīga vieta uzsver A.Šteinberga.

 “Sadarbība un sadzīvošana kļūst par vienu no galvenajām dzīves pratību kopumiem. Cieņpilna sadarbība, sapratne, saesība nozīmē būt līdzvērtīgās varas attiecībās, spēja dalīt atbildību par lēmumiem, kad spējam pateikt spēcīgu “jā!” savām vērtībām un vajadzībām, spējam “turēt asti gaisā” un spējam to palīdzēt izdarīt arī otram, spējam pateikt arī “nē!” un atzīt savas kļūdas. Sapnim ir sakņojums pagātnes pieredzē,” stāsta apzinātas komunikācijas un cieņpilnas domstarpību risināšanas trenere Ilze Dzenovska. “Domājot par vidi, kurā notiek interešu izglītība, ir jāskatās uz augsni, kurā tā dzimst vai kas baro redzamo daļu (runas, instrumenti), bet neredzamā daļa ir nodoms, uzmanība, dziļā klausīšanās, empātiska savstarpēja saikne, kas nosaka dīgstu kvalitāti. Mani interesē avots – vadītājs, kurš ar savu uzmanību un darbību, ar savas iekšējās esības telpu un saturu iedod degvielu gan rezultātam, gan procesam,” norāda I.Dzenovska.

 “Mērķis, uz ko tiekties, būtu sadarbība, kurā ir koncentrēšanās uz kopradi, uz vienam otra sadzirdēšanu, uz visu iesaistīto pušu vajadzību cienīšanu. Tas nozīmē, kad ir domstarpību un konflikta situācijas, mēs neizvairāmies, mēs cienām gan savas vajadzības, gan attiecības vienam ar otru. Mēs spējam pateikt, kā jūtamies, kas ir mūsu vajadzības un lūgums. Jo vairāk cilvēku izspiež no lēmumu pieņemšanas, jo grūtāk ir kopīgi radīt,” uzsver I.Dzenovska.

Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ilze Saleniece forumā dalījās par nākotnēšanu izglītībā: izglītības attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē. “Ir svarīgi izprast un izlūkot nākotni ļoti dažādās jomās, sabiedrības attīstības procesos –  ekonomikā, politikā, vidē un tehnoloģijās, lai spētu pieņemt gudrus lēmumus, saprotot, kas notiks tālāk, bet tepat ap stūri,” skaidro I.Saleniece. Viņa piemin vairākas organizācijas, kas jau mēģina modelēt nākotni, tādas kā UNESCO, OECD, Pasaules ekonomikas forums, Eiropas komisija u.c. un atklāj piecas makro tendences, kas novērojamas globālajā izglītībā. I.Saleniece norāda uz mācīšanās kā mācīties vērtību un tas nozīmē, ka jau no pirmsskolas jāveicina pašvadītā mācīšanās (emocionālais, domāšanas un rīcības aspekts) un interešu izglītības potenciāls ir “iepūst dzirksteli, lai aizdegtos liesma”. “Interešu izglītībā ar pašvadīto mācīšanos jāstimulē, lai mūsu nākotnes sabiedrība būtu gatava un elastīga pārmaiņām un regulāri atjaunotu savas prasmes,” uzsver pētniece. Digitālās prasmes jau tiek pielīdzinātas lasīt un rēķināt prasmei, bet pētījumi liecina, ka Latvijas jauniešiem digitālās prasmes vēl ir samērā zemas. “Jūs varat palīdzēt līdzsvarot tehnoloģiski straujo laikmetu un tehnoloģiskās prasmes ar cilvēcību, ka ikviens ir pamanīts, attīsta savu emocionālo inteliģenci, sadarbības un komunikācijas prasmes un visas pārējās caurviju prasmes, kas nākotnē arī būs ļoti nepieciešamas,” skaidro I.Saleniece. Viņa uzsver starpdisciplinaritātes nozīmi un to, ka jāmeklē veidi, kas ļauj pārkāpt mācību priekšmetu vai akadēmisku disciplīnu noteiktajām robežām un integrēt dažādus skatījumus uz pētāmo jautājumu. Pasaules pētnieki norāda, ka bez tehnoloģiju apguves tikpat svarīga ir māksla, filozofija, valodu zināšanas…svarīga ir cilvēka daudzpusīga un vispusīga attīstība, izpratne, kas viņš ir, kas ir viņa vērtības un uz kurieni virzās viņa ceļš.

  • Foruma II daļā dalībniekiem bija iespēja piedalīties kādā no četrām praktiskajām domnīcām: risinājumi mūsdienīgai interešu izglītībai; jēgpilns sadarbības modelis interešu izglītībā; radošuma uzlādes un izlādes instrumenti; skolotājs kā vērtība.

Interešu izglītības iestāžu vadītājiem un administrācijai bija iespēja piedalīties domnīca “Risinājumi mūsdienīgai interešu izglītībai”, ko vadīja biedrības “ZINIS” vadītāja Vita Brakovska kopā ar RTU Humanitārā institūta zinātnisko asistenu Robertu Nilu Šteinbergu. Domnīcā dalībnieki iepazīstināja ar mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī attālinātā mācību procesa organizēšanas tehniskajām iespējām, ko iespējams integrēt interešu izglītības mācību procesa nodrošinājumā, tāpat diskutēja par katra iestādes darbinieka lomu vērtīga un mūsdienīga izglītības procesa nodrošinājumā. Domnīcas lektori veicināja dalībnieku inovatīvo domāšanu ārpus sev iezīmētiem rāmjiem, runāja par tehnoloģisko progresu, guva praktiskus padomus no RTU mācību spēka par tehnoloģiju izmantošanu, integrēšanu ikdienas mācību procesā, kā arī izmantojot radošu un inovatīvu domāšanas metodi radīja jaunas idejas mūsdienīga interešu izglītības procesa dažādošanai un īstenošanai. Domnīcas ietvaros dalībnieki piedalījās interaktīvajā aptaujā un atbildēja uz vairākiem jautājumiem: kas ir interešu izglītība? kādi ir mūsdienīgie rīki interešu izglītībā? kādai jābūt mūsdienīgai interešu izglītības iestādei? Atbildes uz šiem jautājumiem tika rastas domnīcas ietvaros un prezentētas Foruma noslēguma daļā.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājs, ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons un RSU doktorante, ārste – rezidente psihoterapijā Laura Valaine vadīja domnīcu, kurā tika diskutēts par jēgpilnas sadarbības modeli interešu izglītībā. Domnīcā piedalījās interešu izglītības skolotāji, bērni un jaunieši, kā arī to vecāki. Domnīcas ietvaros gan domnīcas vadītāji, gan tiešsaistes auditorija mēģināja noskaidrot, kāds ir mūsdienu jaunietis, vai viņu izprot vecāki, skolotāji, dažādu interešu izglītības iestāžu vadītāji. Viņuprāt, 21. gadsimta jaunietis bioloģiski palicis nemainīgs, bet salīdzinoši ir daudz drosmīgāks, uzņēmīgāks, agresīvāks, jo mūsdienās daudz brīvāk var izteikt savu viedokli, kaut ko vēlēties un oponēt, jo nav tik lielu baiļu, ka sodīs vai pat atņems brīvību. Ārsts psihoterapeits uzsver, ka mūsdienu jaunieši mēģina darīt citādāk, nekā mēs esam pieraduši, tādēļ dažkārt jādomā, vai kaut kas nav jāmaina sevī vai gluži otrādi – jāsaglabā savas robežas. Kad nav skaidru robežu, tad rodas problēmas,” uzsver A.Miksons un norāda, ja vecāki uzticas interešu izglītības skolotājiem, treneriem u.tml., tad viņiem ir jāuzņemas atbildība par notiekošo nodarbībās un jāpastāv uz to, ko dara. A.Miksons uzsver, ka nav pretruna, ja jaunietis izsaka savas vēlmes, bet skolotājs nosaka robežas: “Vecāki un pedagogi būvē realitāti, piemēram, atzīstot, ka tev var būt viedoklis, progresīvākas idejas, bet šeit ir robeža un par to varam atklāti runāt, tas palīdz jaunietim justies līdzvērtīgam. Diemžēl pusaudža uzdevums ir cīnīties ar autoritāti, lai būvētu savu pasauli.”  A.Miksons ieteica pedagogiem iedrošināt bērnus darīt jaunas lietas, no kā atturējuši pārāk bailīgi un aizbildnieciski vecāki, kuri piedēvē robežas, kas neatbilst realitātei. Psihoterapeits iesaka mainīt domāšanu un piemērot citas taktikas, nevis atkārtot savu pieredzi un metodes, kādas tie izmantoja pirms 30 gadiem. Runājot par pedagogu lomu sadarbībā, L.Valaine akcentē “pusaudzis mācīsies no jums un identificēs sevi, bet vienlaicīgi pārbaudīs, cik tālu var izrādīt emocijas, protestēt. No jums skatīsies, kā konsekventi ievērot robežas, uzzinās, kādas ir sekas, ja kaut ko izdaru vai neizdaru” uzsver L.Valaine. Abi psihoterapeiti ir vienisprātis, ka 21. gadsimta pusaudzi nevar motivēt ar rīksti, bet jārada vide, kurā viņa pašapziņa aug, kur viņš rūp kā personība un viņu respektē. “Svarīgi ir saglabāt realitāti, noteikt skaidras robežas un tad arī var sākties saruna,” sadarbības būtību interešu izglītībā rezumē A.Miksons.

Domnīcā “Radošuma uzlādes un izlādes instrumenti”, ko vadīja biedrības "Ideju un inovāciju institūts" valdes priekšsēdētāja Elīnas Miķelsone kopā ar  Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes galveno speciālisti-eksperti Zani Doniņu, piedalījās izglītības metodiķi un interešu izglītības skolotāji. Lektores kopā ar domnīcas dalībniekiem meklēja radošas idejas inovatīviem risinājumiem. Domnīcas dalībnieki iezīmēja interešu izglītības lomu kompetenču izglītībā, domāja par audzēkni mūsdienu mācību procesā, tam nepieciešamajām prasmēm nākotnē, kā arī darbojās aplikācijā MIRO, kopīgi meklējot atbildes uz jautājumiem kā motivēt jauniešu radošumu, kā motivēt sevi būt radošam, kā veicināt noturību un ilgtermiņa interesi interešu izglītībā, kā arī kā veidot mūsdienīgu interešu izglītības programmu/kompetenču elementi interešu izglītībā. Visā domnīcas norisē aktīvi darbojas gan klātienes gan tiešsaistes dalībnieki. Atbildes uz šiem jautājumiem tika rastas domnīcas norises gaitā un prezentētas Foruma noslēguma daļā.

Paralēli citi Foruma dalībnieki iesaistījās domnīcā “Skolotājs kā vērtība”, ko vadīja mācību un emocionālā intelekta treneris Zuarguss, runājot par metodēm, kā skolotājam neaizmirst par sevi, savu labsajūtu un spēju atjaunoties, lai pilnvērtīgi un enerģiski darbotos ar jauniešiem, neizdegt savā profesijā un atrast iedvesmas avotus pašam sev un savā darbā. Domnīcā piedalījās interešu izglītības skolotāji un izglītības metodiķi.  Dalībnieki diskutēja un saņēma praktiskus ieteikumus kā neizdegt un saglabāt motivāciju, strādājot interešu izglītībā. Lektors dalījās savā pieredzē un iepazīstināja domnīcas dalībniekus ar vairākām praktiskām flow metodēm, kuras pēc domnīcas dalībnieku atsauksmēm bija vērtīgs rīks turpmākajam darbam.

  • Foruma III – noslēguma daļā ar nosaukumu SADARBENCE (nosaukums radījies no vārdu savienojuma sadarbība konkurences apstākļos), tika sniegta atgriezeniskā saite no visām četrām domnīcām. Domnīcu vadītāji sniedza īsu kopsavilkumu un interaktīvu aptauju rezultātu apkopojumu. Forumā ir gūts plašs skatījums un materiāls turpmākam darbam, jomas attīstībai un inovatīvu darba formu ieviešanai mūsdienīga interešu izglītības procesa īstenošanai.

Profesionālo lektoru vadībā Foruma dalībnieki guva lielāku pārliecību, ka tehnoloģijas nav nesasniedzamas un ikviens ir spējīgs radīt, vadīt un ieviest inovācijas, rast mūsdienīgus risinājumus interešu izglītībā, būt radošiem ideju ģeneratoriem, prasmīgi vadīt komunikāciju ar visiem izglītības procesā iesaistītajiem un rast motivāciju un balansu savā ikdienas darbā, saglabājot interešu izglītību kā viennozīmīgu vērtību mūsu sabiedrībā.

Foruma jēgpilns saturs un tehnoloģiskais nodrošinājums bija liels izaicinājums, ar kuru Foruma organizatori un darba grupa pēc Foruma dalībnieku atsauksmēm veiksmīgi tika galā.

Forumu organizēja: Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Rīgas interešu izglītības metodisko centru un Rīgas interešu izglītības iestādēm.

Foruma satura un organizācijas darba grupa:
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļas Interešu izglītības programmu vadītāja Inga Sidorčika-Boboviča;
Rīgas interešu izglītības metodiskā centra vadītāja Inga Cimiņa;
Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītāja Santa Vancāne.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļas projektu koordinatore Inese Juhņēviča.

Paldies par atbalstu Foruma norisē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram Mārim Krastiņam, Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniecei Dinai Vīksnai, sporta un interešu izglītības nodaļas vadītājai Irinai Jākobsonei, kā arī visiem Foruma lektoriem un Foruma moderatorei biedrības “ZINIS” vadītājai Vitai Brakovskai.

Foruma fotogrāfs, grafiskā dizaina autors Jānis Romanovskis

Galerijas

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, elektroniskā pasta adrese: iksd@riga.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit