Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vakar, 2023. gada 20. jūlijā, Rīgā pulcēja pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājus, lai visaugstākajā līmenī pārrunātu izglītības iestāžu gatavību pakāpeniskai pārejai uz mācībām valsts valodā. Tikšanās laikā IZM akcentēja skolām pieejamo atbalstu un labo praksi, bet izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra pašvaldību lomu un atbildību procesa sekmīgā norisē.
“Ieviešot “Vienotu skolu”, Izglītības un zinātnes ministrijai pats svarīgākais ir bērns, pedagogs, izglītības kvalitāte un labbūtība skolā. Izglītības un zinātnes ministrija strādā roku rokā ar pašvaldībām, lai no 1. septembra skolās veiksmīgi īstenotu visu bērnu integrāciju. Esam ieguldījuši lielas pūles, rīkojot seminārus, mācības un hakatonu, veicot grozījumus MK noteikumos, izstrādājot algoritmus un organizējot praktisku atbalstu pedagogiem, taču abām pusēm vēl ir jāizdara savi mājasdarbi, lai nodrošinātu visiem vienlīdzīgas iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā, kultūras un ekonomiskajā dzīvē,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
IZM tikšanās laikā uzsvēra, ka skolotāju un skolēnu sekmīgai pārejai ir un līdz mācību gada sākumam, kā arī turpmākos gadus būs pieejami virkne atbalsta risinājumu. Ministrija arī uzklausīja pašvaldību vērtējumu par izglītības iestāžu gatavību pārejai uz mācībām valsts valodā no šī gada 1. septembra. Klātesošie dalījās labajā pieredzē, kā šajā un nākamajos mācību gados vadīt un pārraudzīt izglītības iestāžu darbu.
Lai sniegtu papildu atbalstu skolēniem sekmīgai pārejai uz izglītību valsts valodā, izglītības iestādēs (īpaši 1., 4. un 7. klasēs) vasaras un rudens brīvlaikos ir pieejamas nometnes izglītojamajiem. Savukārt sākumskolas un pamatskolas skolotājiem mācību satura īstenošanai latviešu valodā, iesaistot Latviešu valodas aģentūru, tiek nodrošināta profesionālās kompetences pilnveide un mācību metodiskie līdzekļi. Tā piemēram, pedagogiem, kuri strādā lingvistiski neviendabīgā vidē, notiek īpašas vasaras nometnes, kursi un semināri, kā arī nodrošinātas citas profesionālās kompetences pilnveides iespējas.
Lai sniegtu atbalstu skolotājiem, uzsākot jauno mācību gadu, tiks nodrošināti pedagogu palīgi un dažādi mācību un metodiskie materiāli. Tāpat latviešu valodas skolotāji ar pašvaldību finansiālo atbalstu jau gadu vada kursus kolēģiem, kuriem bija nepietiekams zināšanas un prakse runāt latviski. Iespēja turpināt apgūt valsts valodu kursos būs pieejama arī turpmāk.
Kopumā atbalsta pasākumi pārejai uz izglītību latviešu valodā ir pieejami aptuveni 4200 skolēniem no vairāk nekā 100 skolām visā Latvijā. Kopējais ES fondu finansējums mazākumtautību skolēnu un skolotāju atbalstam pārejai uz mācībām valsts valodā 2023. gadā paredzēts vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā, sekmējot programmas “Vienota skola” ieviešanu.
Pagājušā gadā Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Saskaņā ar grozījumiem no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases.
Jau šobrīd 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus.
Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību izglītojamie interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas un mācību līdzekļu iegādes finansēšanā piedalīsies valsts, kā arī pašvaldības.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, bet nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot jauniešu integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu. Tāpēc mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt valsts valodu, lai nodrošinātu viņiem iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā, kultūras un ekonomiskajā dzīvē; iespējas turpmākas izglītības iegūšanu; mazākumtautību valodas un kultūvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmi un starptautiskajam tiesībām.
