Lai pedagogiem, skolēniem un vecākiem nodrošinātu iespējas labāk sagatavoties vērtēšanas pieejas izmaiņām pamata un vispārējās izglītības posmā, ieviešana paredzēta no 2024. gada 1.septembra. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumu grozījumi, kurus 22. augustā apstiprināja valdībā.
Līdz šim bija paredzēts, ka izmaiņas vērtēšanas kārtībā stāsies spēkā šī mācību gada sākumā.
Saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju ievērojami palielinās formatīvās vērtēšanas loma. Taču tikpat nozīmīgi ir pilnveidot arī pieeju summatīvās vērtēšanas izmantošanai, nodrošinot taisnīgāku snieguma novērtējumu ikvienam skolēnam un audzēknim.
Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās. Atbilstoši šim mērķim tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji - izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā.
Nozīmīgi ir nodrošināt skolēniem vienotu vērtēšanas pieeju pamatizglītības un vidējā izglītības pakāpē. 1.-3. klasē vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos - sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti, savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt detalizētāku skolēna sniegumu.
Izglītības iestāde jau šobrīd patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību, ņemot vērā galvenos vērtēšanas pamatprincipus – sistemātiskumu, atklātību un skaidrību, metodisko daudzveidību, iekļaušanu, objektivitāti un vērtējuma obligātumu.
Izglītības iestādei ir tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem izglītojamajiem mācību procesā.
Vērtēšanas pieeja un izmaiņas paredz noteiktus vērtēšanas veidus:
- Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Šis vērtējums neietekmē semestra vai mācību gada noslēguma vērtējumu. Formatīvo vērtējumu ir iespēja dokumentēt dažādos veidos – ar punktiem, procentiem, ieskaitīts/neieskaitīts.
- Diagnosticējošā vērtēšana palīdz skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un tā paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu (gan klases, gan individuālā līmenī).
- Monitoringa vērtēšana - sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana noteiktos vecumposmos (plānots - pirmsskola, 3., 6.klase), kuras mērķis ir novērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.
- Summatīvā vērtēšana - tiek organizēta mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Skolēna sniegums tiek atspoguļots, izmantojot 1.-3. klases apguves līmeņus (sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti), bet 4.-12. klasē 10 balluskalu.
Lai vērtēšanas pieejas maiņa notiktu veiksmīgi, tiek plānoti dažādi atbalsta pasākumi – pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi, metodiskais atbalsts, izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas, vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām.
30. augustā plkst. 13.00 pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji un citi interesenti tiek aicināti uz Valsts izglītības satura centra (VISC) un Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) tiešsaistes semināru par jaunā 2023./2024. mācību gada aktualitātēm, tajā būs iespēja uzzināt vairāk arī par izmaiņām vērtēšanas pieejā un kārtībā, ko izglītības iestādes var īstenot jau šobrīd.
Mācību plānošanas e-vidē Mape pieejamas Vadlīnijas skolēna/audzēkņa mācību snieguma vērtēšanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī piemērs skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtībai vispārizglītojošā izglītības iestādē.
Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.
