Kad rūp un ir svarīgs ikviens bērns

„Jūs jau strādājat kompetenču pieejā, ņemat vērā to, kas vajadzīgs bērnam gan patlaban, gan turpmāk, tādēļ liels paldies pedagogiem par īstenotajām radošajām un daudzveidīgajām nodarbībām un aktivitātēm, uzlabojot skolēnu ar mācīšanās traucējumiem, ar mācību grūtībām, ar vispārējiem vai augstiem sasniegumiem mācību stundās individuālās kompetences un mācību sasniegumus.

Šodien, skatoties pasākuma norisē, redzējām, kā praksē darbojas alternatīvās mācību formas, stratēģijas un metodes, kā nepiespiestā gaisotnē, ar lielu labvēlību un ticību bērnu spējām un varēšanai mācību procesu var padarīt bērnam saprotamu, aktīvu un jēgpilnu. Redzējām bērnu vienotību un sadarbību, piemēram, kopīgā dejā vai viktorīnā, kad visi ir līdzdalīgi un atbildīgi rezultātu sasniegšanā. To varēja izjust ikvienā darba stacijā, jo bērni zina, kas jādara, uzdevumi ir interesanti un viņu vecumam atbilstoši,” stāsta Rīgas domes (RD) izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) izglītības pārvaldes vispārējās izglītības skolu nodaļas galvenā speciāliste eksperte Zane Doniņa, uzrunājot Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas skolotājus viņu organizētajā mākslas festivālā „Pa varavīksnes tiltu pretī Latvijas simtgadei”. 9. maija pasākums bija viena no aktivitātēm, ko skola realizē Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” īstenošanā.

Papildu iespējas un intensīvs darbs

Kā informē Z. Doniņa, iesaistīties projektā bija aicinātas vairāk nekā 50 no 114 Rīgas skolām, bet pieteikumu iesniedza 34. Izvēles kritēriji: pedagogi ir radoši, domā par skolēnu interesēm un iespējām, ievērojot dažādās skolēnu spējas un vajadzības un mērķtiecīgi kompensējot tās vajadzības, kuras skolēnam ikdienas mācību darbā traucē sasniegt augstākus mācību rezultātus, kā arī redz katrā bērnā personību un ir pārliecināti, ka darboties un attīstīt savas prasmes un spējas var ikviens bērns.

„Jau mākslas festivāla pirmā aktivitāte „Skani, mana valodiņa” apliecināja, ka bērni ir ļoti labi sagatavojušies. Lai gan bija arī zināma nedrošība un uztraukums, redzējām bērnus, kuri mācās, vingrinās, gūst pieredzi. Bija patīkami dzirdēt, ka 22 skolotāji, kuri ir iesaistījušies projektā, aizrautīgi dalās ar savām idejām, liek lietā pieredzi un prot sadarboties,” secina Z. Doniņa. RD IKSD sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļas interešu izglītības programmu vadītāja Inga Sidorčika-Boboviča norāda, ka projekts ir ļoti komplicēts, tomēr veiksmīgi attīstās tāpēc, ka ļauj skolotājiem sadarboties un tas notiek bērnu labā.

Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas direktores vietniece un projekta koordinatore Anda Apsīte atzīst, ka iesaiste paver jaunas iespējas, bet tai neapšaubāmi ir vajadzīgs arī liels enerģijas un laika ieguldījums. „Piemēram, gatavojoties mākslas festivālam, divus mēnešus plānoju soli pa solim gan laika grafiku, gan kopīgas sanāksmes. Projektā bija ieceres, no kurām nācās arī atteikties, jo nedrīkstēja piedalīties skolotāji, kuri tādējādi būtu nodarbināti vairāk par 40 darba stundām nedēļā, lai gan skolotāji visbiežāk strādā visu diennakti – domas galvā rosās visu laiku,” stāsta A. Apsīte. Viņa apstiprina, ka projektā piešķirtās finanses palīdz nodrošināt individuālas konsultācijas bērniem ar mācīšanās grūtībām – to ne vienmēr var īstenot, ja finansējums un cilvēkresursi ir ierobežoti.

Angļu valodas skolotāja Iveta Jākobsone atgādina, cik nozīmīga ir iespēja nodrošināt individuālas konsultācijas, īpaši bērniem ar mācīšanās grūtībām. Pati skolotāja kursos esot apguvusi jaunas metodes, kā veicināt lasītprasmi. Piemēram, kādam 6. klases skolēnam ilgstošas slimības dēļ bija grūtības angļu valodas apguvē. „Iedrošinot un papildus kopīgi strādājot, redzu progresu, to, kā zēns ir ieguvis pārliecību par sevi, – ir uzlabojusies lasītprasme, viņš sekmīgi risina krustvārdu mīklas, jau var aktīvi iesaistīties klases darbā,” pozitīvo pieredzi atklāj I. Jākobsone.

Mākslas festivāls – alternatīvs mācīšanās veids

Protams, ne visu dzīvē nosaka nauda, un to mēs, laikraksta pārstāvji, varējām vērot arī mākslas festivāla „Pa varavīksnes tiltu pretī Latvijas simtgadei” norisē saulainajā maija pēcpusdienā, kad skolēni un skolotāji kūsāja no enerģijas un darbošanās prieka. 1.–5. klases skolēnus no vienas septiņu krāsu nodarbību vietas uz nākamo pavadīja jau lielākie sestklasnieki. Visi zina, ka, izpildot radošos uzdevumus, saņems dažādu krāsu papīra loksnes, kas veidos košu varavīksni, un beigās gaida arī balvas.

Vispirms skolas lielajā zālē skatāmies un klausāmies bērnu skandētos dzejoļus un dziedātās dziesmas, jo tā ir pirmā festivāla radošā izpausme: „Pulkstenim ir tāda dziesma: tink, tink, / Zīlītei ir tāda dziesma: pink, pink…”; „Tu esi laimīgs pasaulē, kur laime pašam jāmeklē…”.

Sākumskolas skolotāja Marita Buškova akcentē pozitīvo: „Sākumā bija grūti, bet patlaban bērni nebaidās iznākt klases priekšā, darbojas ar lielu prieku, vēlas būt uz skatuves. Ir aizkustinoši, kad pirmklasnieki nāk klāt un jautā: „Vai šodien arī būs „Skani, mana valodiņa”?””

Tad visi tiek aicināti doties uz skolas pagalmu, kur seko pārējie notikumi jeb darbošanās septiņās radošajās darbnīcās.

Ar valodas uzdevumiem sagaida skolotājas Juta Barkane, Solvita Āre, Inese Adijāne un arī I. Jākobsone. No dažādiem burtiem ir jāsaliek Latvijas pilsētu vārdi. Reizēm nebēdnis vējš aizpūš izgrieztās papīra lapiņas, bet bērni veikli tās noķer un mēģina ātri veikt uzdoto, jo tuvojas nākamā klase… Veiksminieki saņem oranžas krāsas loksnīti.

Projektā skolotāji varēja papildus izglītoties, piemēram, mājturības un tehnoloģiju skolotājs Andris Podāns apguva robotiku un lego robotiku. Pagalma attālākajā stūrī ir uzslieta telts (noteicošā ir tumši zaļā krāsa), kur dalībniekus sagaida A. Podāns un notiek viss par un ap robotiku. Jautāts par redzamo iekārtu, skolotājs atklāj: „Piedāvāju ideju, un bērni paši no koka klucīšiem lēnām un pamatīgi izveidoja spēli, kas palīdz izprast trīs dimensijas. Mazajiem ir grūti uztvert telpiskumu, jo abstraktā domāšana attīstās vēlāk. Patlaban konkrētajā uzdevumā ar koka klucīšiem viņiem ir jāatceras algoritms. Lego pēc instrukcijas viņi saliek bez problēmām, bet tam ir vajadzīgs arī sava veida radošums. 2. klasē skolēni jau sāk programmēt, lai no lego klucīšiem saliktais putns kustētos.”

Aiz telts jau ir sastājusies rinda, tāpēc, tiekoties nedaudz vēlākā sarunā par projekta ieguvumiem, A. Podāns uzsver: „Man tas bija kā aklai vistai grauds. Tagad piedāvāto robottehnikas skolas „AlfaRobot” jauno līmeni ar 10 komplektiem bērni jau uztver ļoti nopietni. To, ko biju ieplānojis paveikt mājturības stundās mācību gada laikā, panācu vienā mēnesī. Piemēram, nodarbībā par putnu tematiku vieni līmē un veido, citi saliek putnus no lego; viņiem ir skaidrs darbības princips, tādēļ skolēni to dara pārliecināti un ar interesi. Es vairs tikai skatos un, ja nepieciešams, palīdzu.”

Uz galdiem ir izkārtoti dažādu putnu izbāžņi, augi un citas interesantas lietas, par kurām daļa informācijas ir uzzināta jau stundās. Tagad tas atkal ir jāatceras dabaszinību stendā, kas apzīmēts ar gaiši zaļo krāsu. „Pateicoties projekta līdzekļiem, esam iegādājušies binokļus un notiek putnu vērošana. Skolotājs un putnu pazinējs ornitologs Jānis Brikmanis palīdzēja izgatavot dažādus putnu būrīšus, tie jau ir izlikti kokos un gaida iemītniekus. Mācām arī par ekoloģiskajiem produktiem,” stāsta dabaszinību skolotājs Haralds Puriņš un aicina nogaršot dabiskas izcelsmes sulu un pašceptu graudu maizi.

Bet vides izglītības radošajā darbnīcā skolotāja Sanita Ozola aicina veidot papīra ziedus – un par to tiek gabaliņš dzeltenās krāsas.

Netālu bērni sparīgi izpilda deju „Pankūkas”. Tās soļus viņi apgūst ātri, jo tos aizrautīgi un ar smaidu māca ritmikas un deju skolotājs Jānis Precinieks. Viņam palīdz projektā iesaistītais folkloras kopas „Rija” vadītājs Druvis Rijnieks, kurš skolēniem vada nodarbības „Esi drošs un pasargāts”. Visi dejo un saņem apstiprinājumu par piedalīšanos – zilas krāsas papīra joslu no daudzkrāsainās varavīksnes. Kā atklāj skolas direktore Astrīda Račkovska, J. Precinieks ar savu personību aizrauj bērnus, tādēļ visās klasēs bērni vēlas dejot un izveido deju kopas, bet interešu izglītības pulciņā apmeklē kustību teātri, kuru vada Jānis un arī viena no projekta vadītājām Sandra Nordena.

Sporta laukumā skolēni spēlē florbolu, bet skolas psiholoģe Žaklīna Beklinga projektā vada sadraudzības spēles. „Viņa ir izstrādājusi speciālu programmu, sniedz atbalstu klašu audzinātājiem skolēnu kolektīva veidošanā, sadarbības veicināšanā un labvēlīga psiholoģiskā klimata radīšanā,” skaidro A. Apsīte, kad vērojam notiekošo sporta un sadraudzības spēļu vietā, kur, dalībniekiem izdalot sarkanas krāsas atzīmes, darbojas arī sporta skolotāji Vilnis Sniedze un Dace Ametere.

Nonākam arī pie galdiem, kur noris prāta spēles matemātikā. „Katrs baltā papīra kvadrātiņš ir pusotru centimetru garš un plats, tādēļ vispirms ir kārtīgi jānomēra un jāizgriež. Pēc tam tos uzlīmējam uz karmīnsarkanā papīra pamatnes un veidojam dažādus latvju rakstus. Tā spēlējam rūtiņu spēles, kas bērniem ļoti patīk,” stāsta skolotāja Andžela Trauberga, kas matemātiku māca 2. klases skolēniem. Inga Pīpe projektā strādā ar 3. klases skolēniem, bet jau cits raksts veidojas 4. klases skolēniem, kuriem prātu palīdz asināt skolotāja Kristīne Dumbrauska. Kad darbs paveikts, var saņemt violetās krāsas papīra loksni.

Kad skolēniem jautāju, vai viņiem padodas matemātika, 2.a klases skolnieks Artis smaidot atbild: „Man patīk skolotāja Andžela!” Jāsecina, ka tad jau patīk arī matemātika.

Ko domā vecāki

Sastopu divu meitu māmiņu Līgu Mileiku, kura ir atnākusi pēc pirmklasnieces Sabīnes. Abas ar piektklasnieci Katrīnu jau ievēroju uzstājamies uz skatuves. „Vispār satikāt īstās, jo abas meitas piedalījās arī skolas vizuālās mākslas olimpiādē un tagad turpina darboties mākslas festivālā. Ikdienā jau ir daudz un dažādu nianšu, kas saistītas ar konkrētiem mācību priekšmetiem, bet patlaban notiekošais rada interesi arī man palūkoties, kas notiek katrā no aktivitātēm. Šķiet, ka bērni iesaistās ar prieku. Jebkurš mēģinājums ir labs, ja tā ir sava veida alternatīva, kas var palīdzēt uzzināt un iegūt kaut ko jaunu,” uzskata L. Mileika un piebilst, ka skola ir ieguvusi zaļo karogu un bērnos jau ar 1. klasi tiek uzturēta interese par dzīvo dabu. „Tikko noslēdzās projekts „Ūdens”, bērni ir informēti daudzpusīgi, arī paši mācās ko iesēt un izaudzēt.”

Vairāk iespēju atklāt talantus

Katrā no aktivitāšu vietām jeb radošajām stacijām vairāki skolēni zīmē notiekošo. Kā paskaidro vizuālās mākslas skolotāja Astrīda Untiķe, tāds uzdevums dots talantīgākajiem zīmētājiem. Skolas telpās aplūkojam skolēnu rokdarbu izstādi: bērni darinājuši dažādus priekšmetus no māla, papīra, auduma un izšuvuši. „Daudzi bērni, kuriem ne tik labi veicas citos mācību priekšmetos, sekmīgāk kaut ko darina savām rokām,” piebilst skolotāja.

Z. Doniņa norāda, ka skolai bija jāveic skolēnu vajadzību izpēte, lai noskaidrotu, kuriem bērniem ir nepieciešama palīdzība un kad mācību stundās iesaistās skolotāja palīgs. Mācīšanās grūtības ir novērotas hiperaktīvajiem bērniem un bērniem ar uzmanības deficītu. Lai gan viņi ir zinoši, konstatētās problēmas traucē apgūt mācību saturu. „Projekts nodrošina pedagogu palīgu iesaisti. Viņi mācību stundu laikā papildus paskaidro uzdoto matemātikā un latviešu valodā, lai bērns nejustos neveiksminieks, bet viņam palīdzētu koncentrēties un sekot notiekošajam klasē. Mācību gada beigās kopā ar skolas vadību analizēsim, vai ir notikušas kādas pozitīvas izmaiņas – varbūt nebūs daudz augstāks skolēna zināšanu līmenis, bet, piemēram, būs mainījusies viņa attieksme, spēja iekļauties un sadarboties. Skolotājam ir jādomā par alternatīvām darba formām, lai šādus bērnus iedrošinātu, nevis atstumtu,” projekta ideju skaidro Z. Doniņa, piebilstot, ka uzdevums ir atklāt ikviena bērna talantu un palīdzēt to pilnveidot.

Viedokļus izsaka vairāki skolotāji. Par ESF projekta „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” priekšrocībām stāsta informātikas skolotāja Veiksma Kundziņa: „Standarta informātikas stundās nevaru prasīt, lai skolēni lasa pasakas, bet projekta laikā, vadoties pēc bērnu spējām, piedāvāju lasīt garākas vai īsākas pasakas, saprast, cik tēlu darbojas, piemēram, ir pasaka „Lapsa un strazds”, bet tajā darbojas arī vilks; kur un kad runā vilks, bērnam jāizprot pašam. Ir bērni, kuriem ir grūtības lasīt, tādēļ piedāvāju noskatīties un klausīties „YouTube” pasaku filmas vai leļļu teātra izrādes u. tml. Piektklasniekiem jau sarežģītāk – pētām, kā ilustrētas Annas Sakses „Pasakas par ziediem”.”

Skola jau 16. gadu īsteno ekoprogrammu, bet dabaszinību skolotāja Marita Janovska ir pārliecināta, ka projekts vēl vairāk palīdzējis attīstīt skolēnu spēju domāt zaļi. „Prieks, ka centienus atbalsta vecāki: arī viņi dažādi palīdz, dalās idejām,” norāda M. Janovska.

Patika itin viss!

Kad pasākums tuvojas noslēgumam, visi sapulcējas laukumā, kur sagaida saldas balvas – konfektes speciāli mākslas festivālam veidotā iesaiņojumā.

Atbildot uz jautājumu, kas paticis visvairāk, 6.c klases zēni priecīgi saka – sports un virves vilkšana, taču Jānis Dāvidsons citiem par brīnumu atklāj, ka viņam esot patikušas prāta spēles matemātikā, līmēt rakstus, arī valoda.

Kāds piebilst, ka bijis garšīgs dzēriens. Kad Jānis stāsta, ka paticis arī dejot, tam piekrīt arī Jānis Roberts Kovaļevskis, līdz sestklasnieki vienojas, ka paticis esot it viss.

Bērnu iemīļotais skolotājs J. Precinieks jau atkal aicina kopīgā dejā – un kājas it kā pašas no sevis ritmā sāk cilāties lieliem un maziem.

 

Ilze Brinkmane, laikraksts "Izglītība un kultūra".