Pēta ēdināšanas kvalitāti Rīgas valstspilsētas pašvaldības skolās

J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas ēdienu sadales lete

Pēta ēdināšanas kvalitāti Rīgas valstspilsētas pašvaldības skolās

2023. gada nogalē sadarbībā ar platformu EDURIO notika Rīgas skolu ēdināšanas pakalpojuma apmierinātības mērīšana. Aptaujā piedalījās 90 Rīgas valstspilsētas pašvaldību skolas, 11 021 skolēni, 2507 pedagogi, kā arī 11 355 vecāki.

Aptaujas mērķis bija uzzināt ēdināšanas pakalpojuma saņēmēju viedokli, izvērtēt saņemto ēdināšanas pakalpojumu kvalitāti un izstrādāt priekšlikumus ēdināšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai katrai Rīgas skolai un katram ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam. Izpētot aptaujas rezultātus, tika ņemti vērā divi galvenie faktori: pārtikas kvalitātes un pakalpojumu kvalitātes vērtējums.

Pārtikas kvalitāte tika noteikta, ņemot vērā vairākus kritērijus - garša, izskats, dažādība, uzturvērtība, veselīgums un pārtikas ietekme uz vidi. Pakalpojuma kvalitāte tika mērīta, izmantojot tādus kritērijus kā komunikācija ar ēdnīcas darbiniekiem, apkalpošanas ātrums un ēdamzāles komforts. Atvērtajos jautājumos respondenti varēja sniegt savus ieteikumus izmaiņām skolas ēdināšanā.

Aptaujas rezultāti parāda, ka ēdiena kvalitātes vērtējumā skolēniem pati svarīgākā ir ēdiena garša, taču nozīmīgi ir arī, lai ēdiens būtu sātīgs un veselīgs. Vecāki un pedagogi savukārt akcentē ēdiena veselīguma un garšas nozīmi.

Galvenie aptaujas rādītāji:

  • 67% skolēnu un 66% vecāku (no tiem, kuri paši nogaršojuši skolas ēdienu) un 80% pedagogu apmierina skolās pasniegto ēdienu garša, izskats, daudzveidība.
  • 72% skolēnu, 70% vecāku un 86% pedagogu apmierina ēdienu izsniegšanas veids. Skolās ēdieni tiek izsniegti dažādos veidos - pārsvarā uz galdiem ir koplietošanas trauki ar ēdienu, no kuriem katrs servē sev porciju, var arī ēdienus saņem pie sadales letes, norādot porcijas komplektāciju ēdnīcas darbiniekam, kā arī skolēni paši servē sev ēdienu no pašapkalpošanās letes.
  • 80% skolēnu, 88% vecāku un 91% pedagogu apmierina ēdnīcas vide (telpas, aprīkojums, trauku tīrība).

Aptauja izgaismo arī daudzas nepilnības, kas saistītas ar ēdināšanas pakalpojumu saņemšanu:

  • pārāk īss starpbrīdis, lai paspētu paēst;
  • ēdiena kvalitātes trūkumi (ne līdz galam pagatavots vai pārgatavots ēdiens, par daudz taukvielu u.c.);
  • par maz tiek piedāvāta iespēja skolēniem pašiem veidot savas pusdienu porcijas (paņemt ēdienus (piedevas, mērces u.c.) atsevišķi).

Izvērtējot piedāvāto ēdienkarti, viena daļa skolēnu norāda, ka vairāk gribētu ēst gaļas ēdienus, dārzeņus un augļus, savukārt liela daļa priecātos par biežāku makaronu un miltu ēdienu iekļaušanu ēdienkartē, sāls traukus uz galdiem.

Aptauja parādīja, ka nepieciešama skolēnu izglītošana par veselīga uztura jautājumiem, šo jautājumu iekļaušana mācību saturā. Svarīga ir arī pedagogu iesaiste līdzsvarota, veselīga uztura veicināšanā.

Vecāki vēlētos redzēt nedēļas ēdienkarti un iespēju apmeklēt skolas ēdnīcu.


Aptauja veikta Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta Nr. S005 “Inovatīvas stratēģijas sabiedriskajā ēdināšanā: ilgtspējīgas sabiedriskās ēdināšanas instrumentu kopuma paplašināšana (StratKIT+)” ietvaros. Projekta mērķis ir atbalstīt sabiedriskās ēdināšanas nodrošināšanu izglītības iestādēs, izstrādājot ēdināšanas nodrošināšanas metožu apkopojumu, veidojot krīžu pārvarēšanas modeli, paplašinot Baltijas jūra reģiona valstu tīklu ilgtspējīgas sabiedriskās ēdināšanas jomā.

Informāciju sagatavoja: Ingrīda Millere, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes, Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste-eksperte

Ēdienu sadale Rīgas 84. vidusskolā