Pirmsskolu metodiķu iepazīšanās ar A.Krauforda agrīnās lasītmācīšanās metodiku

Pirmsskolu metodiķu iepazīšanās ar A.Krauforda agrīnās lasītmācīšanās metodiku

22. novembrī norisinājās Zemgales priekšpilsētas pirmsskolu metodiķu sanāksme, kurā Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Daugaviņa” vadītāja Ilze Juraka iepazīstināja ar  A.Krauforda (Allan Crawford) agrīnās lasītmācīšanās metodiku.

Metodes pamatā ir process, kurš ir apgriezts ierastajam lasītmācīšanās procesam. Vispirms bērns iepazīst tekstu, to sadzirdot, izrunājot un nereti pat izspēlējot, kā arī par teksta autoru var kļūt pats bērns. Pēc tam nākamajā dienā kopā ar bērniem tiek pārlasīts teksts un sagatavotās teksta kopijas tiek sagrieztas teikumos. Bērnam kā paraugs blakus atrodas tāds pats nesagrieztais teksts. Viņam sagrieztajās loksnēs jāatrod teksts un pareizi jāsavirknē.

Kad bērni kādu laiku likuši tekstu no teikumiem, sagatavo vēl vienu teksta kopiju, kuru sagriež pa vārdiem, aicinot bērnus salikt tekstu jau ar vārdiem. Apakšā salīdzināšanai atrodas izgrieztie teikumi. Noslēgumā vārdus var sagriezt arī pa burtiem un ķerties klāt pie teksta salikšanas. Vērojot procesu no malas, tas atgādina bērniem ļoti pazīstamā puzles likšanas principus. Tomēr šajā pieejā bērns nevis vadās pēc gabaliņu malu izliekumiem vai meklē gabaliņus ar pietuvinātām un atbilstošām krāsām vai zīmējuma, bet atrod līdzīgu tekstu, vārdu vai pat burtu, atbilstoši sākotnējā teksta paraugam.

Šī metode izraisa interesi par lasīšanas procesu un motivē lasīšanai. Ieinteresēti ar teikumiem un vārdiem, droši un sekmīgi darbojas visi bērni, pat tie, kuri nepazina burtus. Darbošanās bērniem sagādā prieku, jo viņiem šķiet, ka paši lasa. Bērni patstāvīgi var atkārtot šo procesu un paši pārbaudīt sevi. A.Krauforda metode ir kā rotaļa un sagādā bērniem prieku. Tā ir viegli piemērojama bērnu interesēm un individuālajai attīstības pakāpei. Metode veiksmīgi tiek izmantota darbā ar bērniem, kuri ģimenē sarunājās mazākumtautību valodās, lai veiksmīgāk apgūtu latviešu literāro valodu, kā arī ar bērniem, kuri ģimenē runā latviešu valodā.

Sanāksmes turpinājumā bija iespēja iepazīties ar Šarla Pero sarakstītajām pasakām. 17.gadsimta otrās puses pasakas lielākoties beidzās ar daudz dramatiskākām beigām nekā brāļu Grimmu šīs pašas, bet jau pārrakstītas mūsdienās zināmākās versijās. Š. Pero bija literārā žanra- pasakas aizsācējs.

Metodiķes tika iepazīstinātas ar Rīgas 13. pirmsskolas izglītības iestādes “Ābecītis” konsultatīvā centra piedāvātajām tālākizglītības kursu iespējām un atbalsta pakalpojumiem bērniem ar dažāda veida grūtībām. Tika aktualizēts jautājums par labās pedagoģiskās prakses pārneses formu, kas ļautu iepazīt dažādu pirmsskolu izglītības iestāžu pieredzi, kā arī pedagogi varētu paaugstināt savu profesionālo meistarību. Sanāksmes noslēgumā Zemgales priekšpilsētas metodiķes iepazinās ar pirmsskolas “Daugaviņa” grupām.

Rīgas 13. pirmsskolas “Ābecītis” konsultatīvais centrs saka lielu paldies Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Daugaviņa” vadītājai Ilzei Jurakai un metodiķei Jeļenai Molnarei par Zemgales priekšpilsētas pirmsskolu metodiķu uzņemšanu.

Rakstu sagatavoja Rīgas 13. pirmsskolas “Ābecītis” konsultatīvā centra vadītāja Mārīte Grīviņa-Krauze ar Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Daugaviņa” vadītājas Ilzes Jurakas atbalstu.