Psiholoģiskās pašpalīdzības ieteikumu apkopojums krīzes situācijās

Psiholoģiskās pašpalīdzības ieteikumu apkopojums krīzes situācijās

Pēdējie notikumi Ukrainā ikvienam no mums var raisīt dažādas trauksmainas domas un emocijas. Tas ir tikai normāli – ikviens šo neskaidrību un nedrošību pārdzīvo atšķirīgi.

Esam apkopojuši vairākus psiholoģiskās pašpalīdzības ieteikumus, lai iespējami vieglāk pārdzīvotu notiekošo:

  • pieņem to, ka krīzē var būt dažādas izpausmes, var izmainīties ēšanas paradumi, miega daudzums, var būt garastāvokļa maiņas. Tu vari izjust trauksmi, aizkaitinājumu, bailes un daudzas citas emocijas. Šādas pārmaiņas ir normāla reakciju uz krīzes situāciju. Taču, ja tas notiek ilgstoši, tad vajadzētu vērsties pēc palīdzības pie speciālista;
  • samazināt laiku, kas tiek pavadīts sociālajos tīklos un medijos. Zināt un būt informētam par notiekošo ir dabiska psiholoģiska vajadzība, jo tas mazina trauksmi par neziņu. Tajā pat laikā nepārtraukta un neierobežota informācijas skatīšanās vairo raizes un pastiprina trauksmi;
  • ir svarīgi pēc iespējas saglabāt iepriekšējo dienas ritmu, kā arī sekot līdzi pietiekamam un regulāram miegam, fiziskām aktivitātēm un regulāram uzturam;
  • iegūsti informāciju par notiekošo no drošiem informācijas avotiem;
  •  nodali to, ko mums ir iespējams kontrolēt un to, ko mēs nevaram kontrolēt. Diemžēl, nav iespējams paredzēt un novērst globālus notikumus, taču mēs varam kontrolēt savu dienas ritmu, savu saziņu ar tuviniekiem un piepildīt dienu ar notikumiem, kas mums ir labvēlīgi;
  •  pieņem savas emocijas. Nenosodi sevi, ja jūties nobijies, bēdīgs vai nikns. Emocijas ir dabīga reakcija uz dzīves notikumiem. Mēģini ar kādu pārrunāt savas emocijas kuras Tu šobrīd izjūti.
  • esi vērīgs pret saviem apkārtējiem, īpaši pret gados vecākiem cilvēkiem un bērniem. Ja tas nepieciešams pārrunā ar tiem situāciju viņiem saprotamā un pieņemamā veidā;
  • saglabā labo cerību un veicini dzīvesspēku. Protams, īstermiņā notikumi šķiet šausminoši un nepārvarami, tai pat laikā jāatceras, ka ilgtermiņā pastāv liela iespēja pielāgoties izmaiņām un dzīvot tālāk;
  • meklē palīdzību, ja jūti nepieciešamību pārrunāt notikumus savā dzīvē, tad droši vari vērsties pēc palīdzības:

116123 – diennakts vienotais krīžu tālrunis;

+371 67222922 – vienotais krīžu tālrunis (sazvanāms no ārzemēm);

116111 – bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis.

Papildus atgādinām, ka laicīga sagatavošanās krīžu situācijām ir būtiska, tādēļ aicinām caurskatīt Aizsardzības ministrija sagatavoto bukletu par nepieciešamo rīcību krīzes situācijās, atvērt ŠEIT

Tas, ko varētu darīt psihologi izglītības iestādēs:

  • sniegt individuālas konsultācijas (ar vecāku piekrišanu);
  • ja būtu nepieciešams izveidotu atbalsta grupu vairākiem skolēniem (ar vecāku piekrišanu).

Svarīgi ir apzināt skolas, kurās ir bērni no Ukrainas un tad psihologiem piedāvāt šiem bērniem palīdzību.

  • Svarīgi ir neaizliegt bērniem runāt, bet protams, dozēt, ne katru mācību stundu un visu stundu, lai šī tēma nepaliek par daudz, vai arī mēs tādā veidā “noraujam stundu”.  Izlikties, ka nekas nav noticis, nav īsti pareizi.  Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ikdienas rutīna var būt kā drošības pamats ikvienas cilvēkam krīzes situācijā.
  • svarīgi, lai pieaugušie – pedagogi, būtu mierīgi, it īpaši tas ir svarīgāk, ja daarbs ir ar mazākiem bērniem.

RD IKSD Izglītības atbalsta nodaļa 
Ilustratīvs attēls: pixabay.com