Noslēdzies kārtējais mācību gads, kas bija izaicinājums visiem – skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Skolotāji meklēja jaunus risinājumus attālināto mācību organizēšanā, skolēni centās nezaudēt mācību motivāciju, vecāki – iespēju robežās sniegt nepieciešamo atbalstu.
Rīgas Raiņa vidusskolas skolēniem un skolotājiem bija iespēja pārbaudīt sevi vēl kādā izaicinājumā - laikā no 2021. gada 1. marta līdz 31. maijam Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmā, realizējot projektu „Zīmju valoda kā mākslinieciskās izpausmes līdzeklis un iekļaušanas instruments” (rīkojums Nr. Nr. DIKS-21-154-rs, no 25.02.2021.).
Skolas laikā skolēniem izveidojas uzskati par skolu, mācīšanos, dažādiem mācību priekšmetiem un arī par sevi kā cilvēku, kas ne tikai mācās, bet pieder noteiktai kopienai. Pamatojoties uz šiem uzskatiem, veidojas ne tikai mācību motivācija, bet arī pozitīvas un negatīvas attieksmes, empātija un tolerance.
Latvijas izglītības sistēmā vēl joprojām ir aktuāla bērnu un jauniešu ar daudzveidīgām izglītošanās vajadzībām iekļaušanās izglītības sistēmā. Diemžēl daļā sabiedrības, tajā skaitā pedagogu un vecāku vidū, pastāv dažādi aizspriedumi, nostiprinās stereotipi par to, ka mūsu izglītības sistēmā iekļaujošās izglītības principi nestrādā, dominē noraidoša attieksme un negatīvā pieredze.
Rīgas Raiņa vidusskolā kopā ar dzirdīgiem skolēniem jau sešdesmit gadus izglītojas jaunieši ar dzirdes traucējumiem. Skolā ir uzkrāta ievērojama pieredze ne tikai nedzirdīgo jauniešu izglītošanā, bet arī viņu iesaistīšanā sabiedriskās dzīves norisēs gan skolā, gan plašākā sabiedrībā. Rīgas Raiņa vidusskola ir vienīgā vispārizglītojošā izglītības iestāde Latvijā, kurā vidusskolēniem kopš 2018. gada iespējams apgūt latviešu zīmju valodu.
Zīmju valoda dod iespēju veidot atvērtu un savstarpēji bagātinošu komunikāciju ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi, iespēju ar cieņu izturēties pret otra viedokli, apmainīties idejām un skaidrot atšķirīgos domāšanas un pasaules izpratnes procesus. Šī komunikācija potenciāli bagātina katru tās dalībnieku: iepazīt sevi, apzināties robežas, kuras izmantojam sevis un citu definēšanai, lai spētu pārvarēt šīs robežas un pat apšaubīt vienu otru no tām.
Cilvēks izaug, mācās, iepazīst sevi, apkārtējos un pasauli kopā ar citiem. Pats cilvēciskais dzīves veids un dzīves būtība ir sociāla – dzīve, klāt esot citiem cilvēkiem. Šis izglītības aspekts aktualizējies attālināto mācību laikā, kad reālo kumunikāciju aizstāj virtuālā komunikācija, vai, atsevišķos gadījumos, komunikācija iztrūkst vispār. Skolēniem, īpaši pusaudžiem, tas rada papildus trauksmi, saasinās psiholoģiskās problēmas un zūd vēlme mācīties. Šajā situācijā galvenie zaudētāji ir skolēni ar dzirdes traucējumiem, kuriem ir ne tikai ir mazākas iespējas pilnvērtīgi pavadīt laiku mājas apstākļos, jo surdotulkojums un titru lietojums dažādos informācijas līdzekļos un tiešsaistē pieejamās kultūras un izklaides aktivitātēs ir nepietiekams, bet arī zūd nepastarpinātas komunikācijas iespējas gan ar nedzirdīgajiem, gan dzirdīgajiem vienaudžiem izglītības procesā. Rezultātā saasinās psiholoģiskās problēmas, viņi nereti tiek dezinformēti un jūtas atstumti.
Lai risinātu augšminētās problēmas un veicinātu iekļaušanu un iekļaušanos attālināto mācību kontekstā, Rīgas Raiņa vidusskolā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros tika realizēts projekts „Zīmju valoda kā mākslinieciskās izpausmes līdzeklis un iekļaušanas instruments”. Projekta aktivitātēs iesaistījās vairāk kā simts Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas un Rīgas Raiņa vidusskolas skolēnu un skolotāju.
Projekta mērķis bija mazināt sociālās atstumtības risku attālināto mācību kontekstā psiholoģiskā diskomforta pakļautajiem jauniešiem ar dzirdes traucējumiem, sekmējot neformālās izglītības pieejamību, kā arī veicināt nedzirdīgo un dzirdīgo jauniešu savstarpējo sapratni un sadarbību, pilnveidojot un paplašinot zīmju valodas lietojumu izglītības procesā.
Arī mācoties attālināti, jauniešiem ar dzirdes traucējumiem pilnvērtīga informācijas aprite un atbilstošas komunikācijas prasmes saistītas ar zīmju valodas lietojumu. Lai jauniešiem būtu iespēja izpaust savas idejas, vērtības un izjūtas, balstoties ilggadīgā pieredzē, kā vienojošs faktors tika izvēlēta mākslinieciski radošā darbība, veidojot Aleksandra Čaka dzejas interpretācijas zīmju valodā un integratīvas melodeklamācijas video formātā. Dzirdīgajiem skolēniem tā bija iespēja izmantot un nostiprināt apgūtās zīmju valodas prasmes, savukārt jaunieši ar dzirdes traucējumiem pilnveidoja komunikācijas un sadarbības prasmes. Lai skolēnu nofilmētais videomateriāls būtu pēc iespējas kvalitatīvāks, projekta eksperti un pedagogi izveidoja video pamācību ar surdotulkojumu - skatīt šeit. Radošās aktivitātes tika integrētas mācību procesā, veicinot ne tikai starpkultūru dialogu, bet arī mācību motivāciju.
Jebkura mācību procesa nozīmīga sastāvdaļa ir ne tikai pašvērtēšana, bet arī sava veikuma salīdzināšana ar citiem. Dzejas konkurss, kurā skolēni piedalās ar dažādu autoru dzejas interpretācijām zīmju valodā ir ilggadēja skolas tradīcija. Šīs aktivitātes mērķis ir parādīt, ka zīmju valoda nav tikai komunikācijas līdzeklis, bet var būt arī mākslinieciskās izteiksmes forma, dodot iespēju jauniešiem ne tikai salīdzināt savu veikumu ar citiem, bet arī saņemt speciāli veidotas žūrijas komisijas novērtējumu un komentārus tālākai izaugsmei. Šajā mācību gadā projekta ietvaros konkurss notika deviņpadsmito reizi un pirmo reizi attālināti. Atbilstoši Nolikumam, konkursā piedalījās gan skolēni ar dzirdes traucējumiem, gan dzirdīgie skolēni, kuri apgūst zīmju valodu. Konkursa gaitā žūrija izvērtēja skolēnu iesūtītos videomateriālus, atzīmējot labākos priekšnesumus gan pamatskolas, gan vidusskolas grupā. Galveno balvu ieguva Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas 8. klases skolnieces Melisa Pērla Sprudzāne un Amanda Anete Intsone. Diplomu par piedalīšanos un projekta ietvaros sarūpētos saldumus saņēma visi konkursa dalībnieki.
Skolēniem ar dzirdes traucējumiem dzejas izpratne un interpretācija zīmju valodā ir sarežģīts uzdevums, kas saistīts gan ar uztveres, īpatnībām gan zīmju valodas specifiku. Izprast dzejoļu saturu un jēgu palīdzēja latviešu valodas un literatūras skolotāji, savukārt atbilstošas zīmes un neverbālos elementus izvēlēties palīdzēja gan abās skolās strādājošie surdotulki un interešu izglītības pedagogi, gan SIVA Koledžas surdotulku studiju programmas studentes.
Publicitātes foto videomateriāls – Aleksandra Čaka dzejas un Zigmara Liepiņa teātra mūzikas interpretācijas zīmju valodā, veltījums dzejnieka 120.dzimšanas dienai “Ap mani redzu, cita dzīve ris…” https://youtu.be/Tfjfm7p3C58.
Vidusskolēni, kuri Rīgas Raiņa vidusskolā apgūst zīmju valodu, ar skolotāju palīdzību veidoja tautā populāro dziesmu ar A. Čaka vārdiem Miglā asaro logs un Liepas satumst melodeklamācijas vai pēc izvēles piedalījās dzejas konkursā. Skolēniem, kuri zīmju valodu tikko sākuši apgūt, tas bija pirmais kautrīgais mēģinājums radoši izpausties melodeklamācijas formā, savukārt vairākas divpadsmitās klases skolnieces ar atzīstamiem panākumiem startēja konkursā, saņemot atzinīgu žūrijas vērtējumu.
Dzejas interpretācijas sagatavošana zīmju valodā vairāk vai mazāk ir uzskatāma par individuālu darbošanos, kaut arī šajā procesā jaunieši aktīvi komunicēja ar pedagogiem, SIVA koledžas studentiem un reizēm arī savstarpēji, lai sagatavotu pēc iespējas kvalitatīvāku priekšnesumu. Melodeklamāciju sagatavošana bez sadarbības ir praktiski neiespējama. Vispirms jau pedagogu un projekta ekspertu kopdarbā tika izveidotas atbilstošas fonogrammas, tālāk sekoja skolotāju darbs, sagatavojot gan dzirdīgos, gan nedzirdīgos priekšnesuma dalībniekus atsevišķi un apvienojot kopīgā priekšnesumā. Klātienē šī darba daļa notiek mijiedarbojoties un nepieciešamās korekcijas tiek veiktas nodarbību laikā skolā, savukārt, strādājot attālināti, jārēķinās, ka nepieciešamie uzlabojumi un izmaiņas aizņem ilgāku laiku, reizēm skolēniem nepieciešama papildus motivācija vēl un vēl pārfilmēt sagatavoto priekšnesumu, pilnveidojot atbilstošu zīmju lietojumu, mainot fonu, apgaismojumu un nepieciešamos aksesuārus.
Lai popularizētu zīmju valodu un nedzirdīgo kultūru, no atlasītajiem videomateriāliem, iesaistoties projekta ekspertiem, tika izveidots vienots videomateriāls – Aleksandra Čaka dzejas un Zigmara Liepiņa teātra mūzikas interpretācijas zīmju valodā, veltījums dzejnieka 120.dzimšanas dienai “Ap mani redzu, cita dzīve ris…” https://youtu.be/Tfjfm7p3C58. Paveikto darbu atzinīgi novērtējuši ne tikai projekta dalībnieki, bet arī plašāka sabiedrība.
Iesaistīto skolu pedagogiem pieejams arī visu iesūtīto videomateriālu kopums un žūrijas komentāri, kas ļaus mācīties un pilnveidoties gan skolēniem, gan skolotājiem, plānot un realizēt līdzīgas aktivitātes vai atsevišķus projekta elementus integrēt mācību procesā. Savukārt visi interesenti ar informāciju par projekta norisi, aktivitātēm un ieteikumiem var iepazīties Rīgas Raiņa vidusskolas mājas lapā ievietotajā informatīvi metodiskajā prezentācijā - skatīt ŠEIT.
Rīgas Raiņa vidusskolas skolotājiem un skolēniem šis bija pirmais tik apjomīgs projekts, kas pilnībā realizēts attālināti. Plānojot un īstenojot līdzīgus projektus, jārēķinās, ka nepieciešama rūpīga un detalizēta projekta aktivitāšu plānošana, paredzot to īstenošanai ilgāku laiku. Ja projekta aktivitātes tiek integrētas mācību procesā, svarīga ir projektā iesaistīto pedagogu mērķtiecīga sadarbība, tādēļ nepārvērtējama ir projekta koordinatora loma nosprausto mērķu sasniegšanā un laika grafika ievērošanā.
Strādājot attālināti, digitālās prasmes pilnveidojuši kā skolēni tā skolotāji, tomēr, kā uzskata projekta īstenotāji, pilnībā attaisnojusies tehnoloģiju eksperta piesaiste projekta prezentācijas materiāla montāžā, apskaņošanā un titrēšanā. Ne tikai tāpēc, ka cilvēki ar dzirdes traucējumiem pamatā informāciju uztver vizuāli, bet arī tādēļ, ka ar kvalitatīvu videomateriālu iespējams plašākai sabiedrībai demonstrēt zīmju valodas skaistumu un mākslinieciskās izpausmes iespējas.
Īstenotās aktivitātes veicinājušas nosprausto mērķu sasniegšanu: mazināts sociālās atstumtības risks jauniešiem ar dzirdes traucējumiem, mazinot viņu komunikatīvo un informatīvo diskomfortu mācoties attālināti; veicināta nedzirdīgo un dzirdīgo jauniešu savstarpējā sapratne un sadarbība, sekmējot neformālās izglītības pieejamību arī attālināto mācību laikā, pilnveidots un paplašināts latviešu zīmju valodas lietojums izglītības procesā.
Projekta rezultātā pilnveidota izpratne par atšķirīgo, paplašināta integrācijas jēdziena izpratne un popularizēta iekļaujošās izglītības ideja, rosinot meklēt un izmantot inovatīvas pieejas iekļaujošam izglītības procesam.
Konkursa uzvarētāji
Projekts noslēdzies, bet iekļaušanas un iekļaušanās aktivitātes Rīgas Raiņa vidusskolā turpinās, iezīmējot darbības virzienus jaunajam, 2021./2022. mācību gadam, cerams klātienē.
Paldies visiem projektā iesaistītajiem skolēniem, skolotājiem, projekta ekspertiem, iesaistīto skolu administrācijām un citiem atbalstītājiem!
Īpašs paldies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas Sabiedrības integrācijas projektu vadītājai Irinai Vasiļjevai par atbalstu projekta realizācijā.
Vdeo pamācība ar surdotulkojumu - https://www.youtube.com/watch?v=Buzulyghtqo
