Svētdienas populārzinātniska lekcija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

Svētdienas populārzinātniska lekcija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

Svētdien, 27. oktobrī, plkst. 14.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā interesenti gaidīti uz vēsturnieka Dāvja Beitlera populārzinātnisku lekciju “Vai uz neatgriešanos? Latviešu jūrnieku ceļi svešumā 20. gs. vidū, otrajā pusē”. Dāvis Beitlers, vēsturnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants, mūziķis, šobrīd ir vienīgais šīs tēmas pētnieks.

Dāvis Beitlers aicinās ielūkoties to latviešu jūrnieku un citu kuģniecības darbinieku likteņos, kurus 1939.–1945. gada dramatiskie notikumi aizrāva svešumā un kuri, ar retiem izņēmumiem, Latvijā vairs neatgriezās. Viņi kļuva par jauno mītnes zemju, galvenokārt Lielbritānijas un ASV, pilsoņiem un jūrlietu nozares pārstāvjiem, tomēr, vienlaikus saglabāja zināmu saikni ar Latviju, nācijas apziņu un latvisko jūrnieku garu.

Gaidāmās tikšanās stāstnieks Dāvis Beitlers, caurlūkojot, pētot gan muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļā glabātās vērtīgās vēstures liecības par latviešu kuģinieku gaitām svešumā – fotogrāfijas, dokumentus, relikvijas, gan Latvijas Valsts vēstures arhīva izteiksmīgus un mazzināmus dokumentus, kas sasaucas ar muzeja priekšmetiem, pilnīgojot tajos rodamās ziņas, atklājis līdz šim nezināmus, nefiksētus faktus un stāstus. Daudz no vēsturnieka Dāvja Beitlera pētītā un atklātā būs iespēja uzklausīt, ieraudzīt, uzzināt pasākuma apmeklētājiem.

Kādos ceļos latviešu jūrnieki izklīda pasaulē Otrā pasaules kara un pēckara laikā? Kas un kādēļ viņus mudināja vai spieda palikt, vai arī nepalikt svešumā? Kas jūrnieka stāvokli trimdā darīja dažbrīd vēl skaudrāku nekā pārējiem baltiešu trimdiniekiem – citu profesionālo jomu pārstāvjiem? Kādēļ arhīvā, kur sagūluši materiāli no Latvijas sūtniecības Vašingtonā, viena no plašākajām un saistošākajām sadaļām veltīta tieši jūrlietām? Kuri latviešu jūrasbraucēji ierakstījuši spožas lappuses Rietumvalstu kuģniecības vēsturē – ieņemot augstus amatus, vadot ievērojamu kompāniju kuģus un pat kādas valsts prezidenta privāto jahtu? Kuru no Latvijas vēsturiskajiem dievnamiem, savulaik, vēl dziļā padomju laikā, izglābis kāda Austrālijas latviešu jūrnieka testaments? Bet pats galvenais – vai un kā latviešu trimdas jūrnieki atstājuši savas pēdas Latvijas tautsaimniecības un kultūras vēstures annālēs kopumā, mūsdienu Latvijas jūrniecības laukā? Vai varam sacīt, ka viņi - vismaz caur savu veikumu, tomēr, ir atgriezušies mājās? Par to visu – tikšanās reizē Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē.

 Ieejas maksa izglītojošās programmas apmeklētājiem – pensijas gadus sasniegušajiem - EUR 1,50, pārējiem - EUR 3.00.

Informācija: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Komunikācijas darba nodaļā, tel.: 67356676. www.rigamuz.lv; Twitter: @riga_muz; Draugiem.lv: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.

 

Attēlos:
 1. Daļa tvaikoņa “Spīdola” komandas 1951. gadā. Pats kuģis brauca zem Lielbritānijas karoga, bet komanda bija galvenokārt latviska. Foto no RVKM Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas arhīva.
2. Friča Grauda rēderejas tvaikonis “Everasma” vācu marīnista Roberta Šmita (arī Šmits-Hamburgs; Robert Schmidt-Hamburg; 1885–1963) 20. gs. 40.–50. gadu gleznā, kuras fotoreprodukcija rodama RVKM krājumā. Šis bija viens no tiem Latvijas kuģiem, kas 1940. gada jūnijā, varām Latvijā mainoties, atradās Rietumu ūdeņos un kura vadība nolēma kuģi okupētajā tēvzemē neatgriezt. Otrā pasaules kara laikā tvaikonis brauca ASV dienestā ar latviešu izcelsmes virsniekiem un daļēji latvisku apkalpi, turklāt tā īpašumtiesības formāli vēl aizvien piederēja Graudu ģimenei; 1942. gadā kuģis aizgāja bojā kara vētrās (vairākums jūrnieku izglābās).