Kāda ir skolotāja loma un rīcība, ja bērna uzvedība ir neatbilstoša, nepiemērota, izaicinoša…
L.R. Knosta raksta: "Kad mazos cilvēkus pārņem lielas emocijas, mūsu uzdevums ir dalīties mierā, nevis pievienoties viņu haosam".
23. arpīlī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Riekstiņš” speciālais pedagogs Linda Pļaviņa bija aicināta dalīties savā pieredzē un redzējumā par atbalstoša grupas klimata veidošanu pirmsskolā. Šoreiz dalīšos nelielā pieredzē kā rīkoties skolotājam, ja bērna uzvedība ir neatbilstoša, nepiemērota, izaicinoša?
Mūsdienās bērniem ir gan dažādi izaugsmes un attīstības līmeņi, gan dažādas intereses un vajadzības, tāpēc pirmsskolas skolotājam jābūt ar tādām personiskajām īpašībām un prasmēm kā patiesums, ieinteresētība, noteiktība, atbildība, draudzīga stingrība, izpratne par bērna attīstību un vēl daudzām jo daudzām citām lietām. Ikdienas darbā pirmsskolas skolotājam ir jānodrošina kvalitatīvs mācību process, kā arī jāveido atbilstošs mikroklimats un vide grupā, kurā jūtas labi ne tikai bērns, kurš sazinās ar valodu, bet arī bērns, kuram nav valodas (alternatīvā komunikācija).
Skolotājs, nodrošinot fizisko un emocionālo drošību, kopīgi veido vidi, kurā bērnam ir novērojama veselīga pašcieņa, kurā bērns apgūst radošo un analītisko domāšanu, empātijas prasmes, digitālās prasmes, sadarbojas un jūtas sadzirdēts, uzklausīts…
Ko darīt skolotājam, ja bērns vēl mācās pašregulācijas prasmes, spēju izteikt domas vārdos un ikdienā ir jāsaskaras ar dažādām uzvedības problēmām? Ko darīt skolotājam, ja bērnam novērojamas tādas uzvedības izpausmes kā kliegšana, sišana, košana, lietu mešana un citas? Kāda būtu skolotāja tūlītēja rīcība? Kādas būtu konkrētas darbības, lai novērstu turpmāko uzvedību?
Pieņemot, ka uzvedība vienmēr ir domāta saziņai, padomājiet, ko bērns mēģina jums pateikt? Vai viņš kaut ko vēlas? Vai viņš cenšas no kaut kā izvairīties? Varbūt bērnam ir senosorā pārslodze (paaugstināts jūtīgums - nepatīk pieskārieni, spilgta gaisma, paaugstināts troksnis, atsevišķas skaņas var izraisīt fiziskas sāpes u.c. pazemināts jūtīgums - vēlas pieskarties konkrētai vietai, cilvēkam, pilnībā neizjūt savu ķermeni u.c.).
Lai skolotājs varētu "vadīt", "disciplinēt" un "modelēt" uzvedību, skolotājam ir nepieciešams pašam saglabāt mieru, būt pacietīgam un iemācīt bērnam pateikt domas vārdos, kas jāizmanto jūtu vai vajadzību izteikšanai.
Piemēram: “Jāni, saki Jurim, lai neņem tev nost Lego! Nekod Jurim. Sauc mani, ja Tev ir vajadzīga palīdzība!” Modelēt un uzslavēt to pozitīvo uzvedību, kuru vēlaties redzēt. Izmantojiet grāmatas, emociju plakātus, lelles utt., lai mācītu par jūtām, empātiju un dusmu pārvaldīšanu, bērniem, kuri nerunā, izmantot alternatīvās komunikācijas metodes.
Pirms mēs varam risināt sarežģītu pirmsskolas bērnu uzvedību, vispirms ir jāaplūko daudzas jomas. Jāpievērš uzmanība tādiem iespējamiem iemesliem kā fiziskā vide un dienas grafiks, kad kož, kur kož, kam kož…, kādas ir bērna fiziskās pazīmes, emocionāli verbālās pazīmes, mums jāskatās, kas notika pirms negatīvas uzvedības, tās laikā un pēc tās, tāpēc šīs uzvedības izpausmes nepieciešamas fiksēt uzvedības protokolā, kurā atzīmētas visas epizodes. Uzvedības protokolā tiek sniegta konkrēta informācija ar kuru var strādāt iestādes atbalsta personāls, kurš var ieteikt iespējamos risinājumus un metodes skolotājiem, kuri ikdienā strādā ar konkrēto bērnu un sniegt informāciju bērna vecākiem kādus pasākumus skolotāji veic, lai tiktu nodrošināta visu bērnu drošība.
Paldies par iespēju dalīties pieredzē konsultatīvā Centra vadītājai Ārijai Ansbergai.
Rakstu sagatavoja: RPII “Riekstiņš” speciālais pedagogs Linda Pļaviņa