Šī gada pavasaris un vasara Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem un arī audzēkņiem, vienlaicīgi negaidīti un ārkārtas situācijas norišu gaisotnē, ir ļāvuši pārvērtēt plānotā ikdienas pedagoģiskā procesa norises ritmu un tā nozīmīgumu gan agrajās rīta pastaigās, gan dabas cikliskuma izpētē.
Ārkārtas situācijas noteiktā visu audzēkņu sagaidīšana teritorijā un aktīvais rīta cēliens, izmantojot ne tikai muzikālās skolotājas un sporta skolotājas iespējamo līdzdalību divu stundu agrās rīta pastaigas laikā, ir radījusi un attīstījusi arī noturīgus pedagoģiskā procesa norises jauninājumus un audzēkņu pašorganizētību, veidojot audzēkņu un darbinieku kopību ikdienā: vecāko audzēkņu rīta pašrocīgu reģistrēšanos pēc ierašanās secības, laika un dzimšanas gada; ēdienkartes rakstīšanu; rīta rosmi un dejas; patstāvību, pārvietojoties ēkas telpās un korpusos.
Saziņai ar audzēkņiem un viņu vecākiem ārkārtējās situācijas laikā izmantojām mūsu pirmsskolas iestādes simbolu - lācēnu Grostiņu, kurš sūtīja prombūtnē esošajiem audzēkņiem fotogrāfijas no mūsu bērnudārza ikdienas bez audzēkņiem: iesākto stādījumu augšanas dokumentējumu, teritorijas pavasara pārvērtībām un dažādu kopīgo ieceru realizāciju.
Šajā laikā, visiem kopīgi sadarbojoties un gādājot materiālus, tapa sen izlolotā idejas realizācija par Kukaiņu māja iekārtošanu Jāņuzāļu ziedu pļavas tālākajā stūrī, izmantojot savāktos čiekurus, žagariņus un koku mizas, pērnos sausos ziedus un labību. Kukaiņu mājas karkasam noderēja vecais medicīnas kabineta medikamentu skapja karkass. Iekārtojuši Kukaiņu māju sapratām, ka pati daba mēdz mūs pārsteigt: šai vasarā esam pārdzīvojuši lapseņu, skudru un Grostonas ielas puses visās esošajās liepās arī tūkstošiem Sarkanblakšus (Pyrrhocoris apterus) uzbrukumus, kas ļāva turpināt kukaiņu pētījumus.
Vislielākais pārsteigums audzēkņiem bija Jāņuzāļu pļavā, kuru saudzējam un lolojam līdz pat Līgo svētku ieskandēšanai, atrastās pirmās šī gada sēnes mūsu bērnudārza pagalmā - Raganu bekas. Draudīgais nosaukums gan ir tikai mīts, jo kopīgi ar bērniem esam noskaidrojuši visu patiesību par šīm sēnēm. Raganu bekas (Suillellus luridus) tomēr ir vērtīgas un ēdamas sēnes, kas aug lapu koku jauktos mežos un parkos, ozolu mikorizes sēnes. Patiesības labad gan jāpiebilst, ka šīs sēnes šovasar vareni aug mūsu bērnudārza teritorijā - liepu alejas zālājā. Pirmās jūlijā izaugušās Raganu bekas un viņu dabisko augļķermeņa zilēšanas spēju esam izmantojuši pētniecībai un izveidojuši Raganu beku nospiedumu herbāriju, gūstot arī zināšanas par sēņu īpašībām (zilēšanu iespieduma vai griezuma vietā), daļām (cepurīti, kātiņu, sporām un stobriņiem), smaržu, spējuši herbārijā veikt sēņu daļu lieluma mērījumus (cepurītes: apkārtmēru un diametru; kātiņa: augstumu un apkārtmēru). Savukārt herbārija nospiedumu sākotnēji saglabāja gan zilējuma krāsu, gan sēnei raksturīgo smaržu, taču lapām izžūstot: pazuda zilējums, bet smarža- saglabājās.
Daba bez mūsu līdzdalības ir radījusi mums burvīgu un vienreizēju iespēju: augusta pirmajās nedēļās visi kopīgi esam aizrāvušies ar Raganu beku izpētes projektu. Pirmdienas rītā sešas pamanītās mazās un ļoti sīkās Raganu bekas tiek rūpīgi pieskatītas, uzraudzītas, mērītas un pat eksperimenta laikā laistītas, lai noskaidrotu augšanas ātrumu. Lai pievērstu arī vecāku uzmanību un vienlaicīgi informētu viņus par mūsu raganu beku vērošanas projektu, pie katras atrastās sēnes tika novietota brīdinājuma un aicinājuma zīme vecākiem.
Novēlam Jums izmantot iespējas un ikdienišķajā saskatīt neikdieniško kopā ar bērniem!
Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte
