30. oktobrī, noslēdzot Disleksijas mēnesi, ar Swedbank atbalstu pasniegta LDB Izcilības balva vidusskolēniem, kuriem ir disleksija, bet kuri spējuši nepadoties lasīšanas grūtību priekšā un īpaši veiksmīgi iekļauties mācību procesā.
Jaunieši ar disleksiju nereti mācās daudz cītīgāk par saviem vienaudžiem un aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Izvērtējot pretendentus, tika ņemtas vērā skolēnu sekmes, iesaistīšanās interešu izglītībā, darbība nevalstiskajās organizācijās, skolēnu pašpārvaldē, skolas un klases pasākumu organizēšanā, brīvprātīgajā darbā u. c. Balvu – datoru ar visu nepieciešamo standarta programmatūru – ieguvuši Rīgas Teikas vidusskolas 11. klases audzēkne Patrīcija Danilāne, Rīgas Lietuviešu vidusskolas 11. klases audzēkne Paula Cīrule un Rīgas Tehniskās universitātes aģentūras “Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža” 3. kursa audzēknis Renārs Miloševskis, bet Līvānu 1. vidusskolas 10. klases audzēknim Dženarro Caunem piešķirta veicināšanas balva.
“Beidzot 1. klasi, lasīju 13 vārdus minūtē. Vislielākās grūtības sagādā tas, ka tekstu izlasu mehāniski, bet, lai to saprastu, tas ir jāpārlasa vairākas reizes. Tikpat lielas problēmas sagādā arī pareiza vārdu rakstība un teikumu veidošana. Tāpēc man vislielākās grūtības skolā sagādā garu tekstu lasīšana, diktātu rakstīšana, mācību vielas pieraksts. Iespēju robežās mācību vielu cenšos apgūt audio formātā,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledžas audzēknis Renārs Miloševskis. Viņa stāsts ir kopīgs daudziem skolēniem ar disleksiju – grūtības izlasīt tekstu vai uzrakstīt savu viedokli nevienu neatbrīvo no vispārējās izglītības prasībām, taču daļai Latvijas skolēnu tā ir objektīva problēma.
“Man skolā vismīļākais mācību priekšmets par spīti disleksijai ir latviešu valoda. Iespējams, ja būtu cita skolotāja, kas zina, kā tad būtu. Tieši pašreizējai skolotājai varu pateikties par mīlestību uz dzimto valodu!” atzīst Rīgas Lietuviešu vidusskolas audzēkne Paula Cīrule. Diemžēl ne visiem skolēniem ar disleksiju Latvijā ir tik pozitīva pieredze. Skolēniem ar disleksiju pilnvērtīgai izglītībai būtu vajadzīgi atbalsta pasākumi, kaut vai papildu laiks pārbaudes darbos, kā arī individuāls informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nodrošinājums. Tāpat visām speciālo vajadzību grupām Latvijā, arī skolēniem ar disleksiju, ir svarīga sabiedrības izpratne, bet vēl vairāk – mūsdienīgs tiesiskais regulējums un pētnieciski pierādītas pedagoģiskās metodes, kas palīdzētu skolotājiem ikdienas darbā un veicinātu pozitīvas pārmaiņas cilvēku ar disleksiju ikdienā.
Visi trīs balvas laureāti atzīst – viņi ar disleksiju savās klasēs vienmēr bijuši vienīgie. Pedagogi norāda – ja klasē ir bērns ar disleksiju, jāmācās visiem, gan vecākiem, gan skolotājiem, kuriem nereti tieši šie audzēkņi un viņu vecāki atklāj, kas ir disleksija un kā ar to strādāt. LDB 2016. gadā veiktais pētījums liecina, ka jau pirms diviem trim gadiem sabiedrība kopumā par disleksiju bija vairāk izglītota nekā skolotāji. Salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm Latvijā ir ļoti maz pieejamas informācijas par to, kā efektīvi mazināt disleksiju pedagoģiski un kā to kompensēt, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Patrīcijas Danilānes klases audzinātāja Elita Kruza stāsta: “Lai gan skolā strādāju ilgi, par disleksiju neko nezināju – līdz brīdim, kad manā klasē sāka mācīties Patrīcija. Tagad, protams, zinu daudz vairāk, taču valsts līmenī atbalsts ir nepietiekams. Man šķiet, ka ļoti daudziem bērniem ir disleksija, tikai tā nav oficiāli apstiprināta. Ja valsts piedāvātu vairāk atbalsta, mēs arī varētu vairāk izdarīt šo bērnu labā. Viņiem vajag lielu spēku un daudz laika, lai sekmīgi mācītos.”
Ar terminu “disleksija” tiek apzīmēts neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un biežas pareizrakstības kļūdas, kuras nosaka cilvēka grūtības pietiekami labi nošķirt valodas skaņas. Sabiedrībā nereti sastopams maldīgs priekšstats, ka specifiski mācīšanās traucējumi ir tikai skolēniem ar pazeminātām intelektuālām spējām un nepietiekamu valodas attīstību. Tomēr vairumam cilvēku ar disleksiju ir vidēji augsts vai augsts intelekts.
LDB Izcilības balva iedibināta, lai atbalstītu skolēnus, kuri, neraugoties uz disleksijas radītajiem šķēršļiem, ir sekmīgi, bieži vien mācās daudz cītīgāk par saviem vienaudžiem, kā arī aktīvi piedalās interešu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē.
Papildu informācija: Eva Birzniece, Latvijas Disleksijas biedrības vadītāja, info@disleksija.lv
www.disleksija.lv
