Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju papildināt un precizēt ārkārtējās situācijas ierobežojumu sarakstu.
“Svarīga ir kopējā sabiedrības veselība. Augstprātība un viszinība IZM vadībai šobrīd jāliek pie malas. Tāpēc IZM būtu operatīvi jānoskaidro savu sadarbības partneru viedoklis, apzinot visu izglītības procesā iesaistīto pušu priekšlikumus, lai nacionālajā līmenī pieņemtie lēmumi un turpmākā rīcība būtu koordinēta, praktiski īstenojama, par labu izglītības nozarē strādājošajiem, skolēniem, studentiem un visai sabiedrībai kopumā,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
LIZDA un LIVA aicina:
- pedagogiem (skolotāji, direktora vietnieki, metodiķi un izglītības iestāžu vadītāji) nodrošināt attālinātu darbu – no dzīvesvietas, ierodoties darbavietā klātienē tikai individuālos gadījumos.
- iestādēm nodrošināt efektīvu un samērīgu procesu kontroli izglītojamajiem un pedagogiem, lai nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību, ievērojot izglītības satura apjomu un noteikto darba slodzi;
- nodrošināt pedagogus ar visu nepieciešamo metodisko un tehnisko atbalstu savu pienākumu veikšanai attālināti, tai skaitā ar iespēju ārkārtas situācijas laikā savā dzīvesvietā izmantot izglītības iestādes rīcībā esošo datortehniku vai citas mobilās audio/video iekārtas;
- pirmsskolas izglītības iestādes sniedz bērnu pieskatīšanas pakalpojumu noteiktu tikai konkrētu profesiju pārstāvjiem (piem., mediķu, policistu, NBS un Zemessardzes struktūrās strādājošo, ugunsdzēsēju, ražošanā un tirdzniecībā nodarbināto vecāku bērniem);
- tehniskajiem darbiniekiem un atbalsta personālam jāsaglabā atalgojums pilnā apmērā, nav pieļaujams normatīvo aktu interpretācija par dīkstāvi un darba samaksas samazināšanu tās laikā. Ja Covid-19 izplatība palielinās, tad darbs jāpārtrauc;
- tiks piemērots naudas sods iedzīvotājiem, kuri neievēro paškarantīnu vai sniedz nepatiesu informāciju, jo diemžēl pedagogi saskaras ar vecāku neizpratni, situācijas izmantošanu, nepatiesas informācijas paušanu par saskarsmi ar ārvalstīs bijušiem iedzīvotājiem vai ārvalstu apmeklējumiem, kas rada papildus apdraudējumu gan bērnu, gan izglītības iestāžu darbinieku, kopējai sabiedrības veselībai;
- pirms turpmāko ierobežojumu pieņemšanas Ministru kabinetā, Izglītības un zinātnes ministrijai, izstrādājot priekšlikumus, operatīvi sadarboties ar LIZDA, LIVA, kā arī Latvijas pašvaldību savienību, Latvijas studentu apvienību, Rektoru padomi un vecāku pārstāvjiem , lai lēmumi būtu maksimāli izsvērti, izvērtēti iespējamie riski un notiktu koordinēta rīcība risku novēršanā, Covid-19 izplatības mazināšanas nolūkos;
- nav pieļaujama ļaunprātīga situācijas izmantošana, aicinot darba ņēmējus doties ikgadējā apmaksātā vai bezalgas atvaļinājumā;
- tiek izvērtētas pašvaldību iespējas nodrošināt darba samaksas nepārtrauktību pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem, nepieciešamības gadījumā piešķirot finansējumu no valsts budžeta;
- Izglītības un zinātnes ministrijai jāizveido vienota elektroniskā platforma, kurā apkopo un sagrupē pa mācību priekšmetiem pedagogu izstrādātos, brīvprātīgi piedāvātos mācību līdzekļus attālināta mācību procesa nodrošināšanai (piem., video, PowerPoint u.c.), kā arī šajā platformā apkopo uzņēmumu piedāvātās iespējas nodrošināt mācības attālināti (piem., uzdevumi.lv, soma.lv, iTV kanāls, Mykoob, u.c.);
- augstākās izglītības iestādes pilnībā pārtrauc darbību, tiek pagarināti studējošajiem pedagogiem kvalifikācijas darbu nodošanas termiņi;
- tiek pārtrauktas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu, augstskolu studentu prakses;
- izglītības iestādes, t.sk., augstskolas pagarina skolēnu, reflektantu uzņemšanas termiņu;
- speciālajās izglītības iestādēs un programmās organizēt darbu diferencēti, pārskatot attālināta mācību procesa organizēšanu, ņemot vērā bērna veselības stāvokli un ģimenes iesaistes iespējas.
LIZDA un LIVA akcentē, ka starptautiskās organizācijas (OECD un EK) norāda uz Latvijas pedagogu vidējo vecumu, kas ir augstāks nekā Eiropas valstīs vidējais pedagogu vecums. Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, turklāt 51% Latvijas skolotāju ir vecumā no 50 gadiem un vairāk (OECD vidējais rādītājs – 34%). Ievērojams pedagogu un tehnisko darbinieku skaits ir Covid-19 vecuma riska grupā. Informējam, ka daudzi izglītības nozarē strādājošie pedagogi un tehniskie darbinieki uz darbu dodas ar sabiedrisko transportu, kur ir lielākas inficēšanās iespējas ar Covid-19.
LIZDA un LIVA vēstuli IZM un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai lasīt ŠEIT
