Pāreja uz izglītību valsts valodā – “Vienotas skolas” ieviešana 2023./2024.mācību gadā noritējusi optimāli, izglītības iestādēm spējot nodrošināt mācību procesu latviešu valodā. Izšķirošais un noteicošais faktors pārejai uz izglītību valsts valodā ir izglītības iestādes vadītāju un vadības komandu prasme īstenot kvalitatīvu pārmaiņu vadību. Latviešu valodas zināšanas visstraujāk progresējušas bērniem pirmsskolā un sākumskolā, ar šādiem apkopotiem secinājumiem, šodien, 13. jūnijā konferencē “Ceļā uz Vienotu skolu” dalījās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par aizvadīto mācību gadu, uzsākot pāreju uz mācībām latviešu valodā pirmsskolā, 1., 4. un 7. klasēs.
“Viennozīmīgi skaidrs, ka atpakaļceļa vairs nav un mūsu kopīgais mērķis, veidojot un ieviešot vienotās skolas modeli, ir maksimāli sniegt atbalstu gan bērniem, gan skolotājiem. No “Vienotās skolas” ieviešanas rezultāta ir un būs atkarīga mūsu valsts drošība un vienotas sabiedrības veidošanās. Šajā procesā ir svarīga visas sabiedrības iesaiste, ne tikai izglītības sistēmas. Šodien ir īpaši būtiski atskatīties uz paveikto, analizēt pieredzes stāstus un tos aspektus, kas ir uzlabojami. Vēlos pateikties pašvaldībām, skolām, pedagogiem, atbalsta personālam un pašiem skolēniem par paveikto aizvadītajā mācību gadā!” akcentē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Īstenojot dažāda veida kompleksus pasākumus, secināms, ka kopumā “Vienotas skolas” pieejas ieviešana noritējusi sekmīgi un pārsvarā mācību process notiek latviešu valodā, īpaši tajās skolās, kuras sagatavošanos mērķtiecīgi uzsāka laicīgi. Problēmas ar mācību procesa īstenošanu latviešu valodā konstatējamas atsevišķās izglītības iestādēs, kur par pāreju uz izglītību valsts valodā vērojama vairāk formāla attieksme un veltīta nepietiekama uzmanība, lai pilnvērtīgi sagatavotos un pēc iespējas plašāk izmantotu piedāvātos atbalsta veidus. Vērtējot vienotas skolas ieviešanas procesu, vērojama veiksmīga pašvaldību un izglītības iestāžu sadarbība, plānojot un īstenojot pāreju uz izglītību valsts valodā. Lai pārmaiņas izglītības iestādēs noritētu veiksmīgi, tiek secināts, ka izšķirošais un noteicošais kvalitāti ietekmējošais faktors ir izglītības iestādes vadītāja un vadības komandas prasme īstenot kvalitatīvu pārmaiņu vadību. Teju pusei skolu nepieciešams stiprināt prasmi un motivāciju vadīt pārmaiņas, strādāt ar kolektīvu, tostarp nosakot adekvātus sasniedzamos rezultātus.
Nozīmīga loma sekmīgai pārejai uz izglītību valsts valodā ir izglītības iestādes vēlmei, spējai un prasmēm veidot latviešu valodas izglītības vidi un saziņas telpu, atbalstot bērnus, jauniešus un pedagogus viņu ikdienas darbā un mācībās. Svarīga ir aktīvāka izglītojamo iesaiste latviskajā dzīves un kultūras telpā arī ārpus formālās izglītības pasākumiem, kā arī organizējot skolēniem saistošus pilsoniskās piederības un līdzdalības veicinošus pasākumus. Tāpat, vērtējot secinājumus un aptauju rezultātus, uzsvērta izglītības iestādes komunikācijas nozīme ar vecākiem.
Sekmīgāk pāreja uz mācībām valsts valodā noritējusi skolās un pirmsskolās, kuras veido sadarbību ar citām izglītības iestādēm, kur mācību process līdz šim bijis tikai latviešu valodā. Lai sniegtu atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā, septembrī 18 skolas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Augšdaugavas novadā iesaistījušās British Council pārstāvniecības Latvijā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenotajā pilotprojekā “Izglītības iestāžu partnerības kā atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā”.
Atbalsta pasākumi
Aktīvu darbu un atbalsta pasākumus visu mācību gadu īstenoja Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos mentoru grupa, organizējot pedagogiem un izglītības iestādēm pieredzes apmaiņas seminārus. Pieredzes apmaiņas semināru lietderību apliecina plašā interese, kopumā 15 semināros piedaloties vairāk nekā 3600 pedagogu, metodiķu, izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvjiem. Semināros pirmsskolu un skolu pārstāvji dalījās pieredzē par tēmu loku, kā veidot komunikāciju ar skolēnu vecākiem, par risinājumiem, kā labāk organizēt atbalstu pedagogiem, piemēram, kā piesaistīt jaunus pedagogus, rast sadarbības iespējas ar citām izglītības iestādēm, īstenojot pedagogu apmaiņas programmas. Padziļināti aplūkoti arī jautājumi, kas saistīti ar dažādu mācību materiālu un metodisko līdzekļu pedagogiem nodrošinājumu un praksi kā tos labāk izmantot. Tāpat skolu pārstāvji dalījušies pieredzē, kā veidot mācīšanās stratēģijas mācību stundās, kā novērtēt un monitorēt katra skolēna sasniegtos rezultātus, kā arī par risinājumiem, kā sniegt individuālu atbalstu skolēniem, kādas metodes efektīvāk izmantot pedagogiem mācību procesa organizēšanā skolēniem ar atšķirīgām latviešu valodas prasmēm.
Visu mācību gadu Izglītības un zinātnes ministrijas, Latviešu valodas aģentūras un Izglītības kvalitātes valsts dienesta ekspertu grupa sniedza atbalstu pirmsskolām, skolām, pašvaldību izglītības speciālistiem pārejai uz izglītību latviešu valodā, izzinot pašvaldību un pedagogu vajadzības un plānojot turpmāku atbalsta pasākumu īstenošanu, organizējot profesionālas sarunas ar pedagogiem.
Tāpat visu mācību gadu nodrošināti dažādu atbalsta pasākumu īstenošana pedagogiem, nodrošinot profesionālās pilnveides kursu un semināru iespējas pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogiem, strādājot lingvistiski neviendabīgā vidē, tajā skaitā sagatavojot metodiskos materiālus.
Dažādas atbalsta aktivitātes, semināri, kursi, pieredzes apmaiņas programmas skolām un pedagogiem tiks nodrošinātas arī turpmāk.
Papildu finansējums
Valsts, pārejai uz izglītību valsts valodā, papildus piešķīrusi finansējumu darba samaksai, lai skolās un pirmsskolās varētu nodrošināt papildu pedagogu palīgus, logopēdus un skolotājus pagarinātajās dienas grupās. Piešķirtais papildu finansējums sniedz iespēju skolām piesaistīt pedagogus, atbalsta personālu, piemēram, pedagoga palīgus, logopēdus, psihologus, sociālos pedagogus, kā arī pagarinātās dienas grupas skolotājus, lai nodrošinātu izglītojamiem nepieciešamo atbalstu mācību stundās vai rotaļnodarbībās, individuālajās un pagarinātās dienas grupas nodarbībās, nodrošinot, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.
Papildu finansējumu plānots piešķirt līdz 2026.gada 31.augustam. Īpaša uzmanība turpmākajos gados pievērsta vienotai skolai, kas paredz pāreju uz izglītību valsts valodā ieviešanai, nodrošinot kompleksus atbalsta pasākumus pedagogiem, kā arī mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodas lietošanas paradumu stiprināšanai.
Tāpat, pārejai uz mācībām valsts valodā 2023. gadā mazākumtautību skolēnu un skolotāju atbalstam nodrošināts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā, sekmējot vienotas skolas pieejas īstenošanu. Piedāvātie atbalsta risinājumi atbilst kopā ar pārejā uz mācībām latviešu valodā iesaistītajām pusēm - izglītības pārvaldēm, pašvaldībām, skolu vadītājiem, skolotājiem, vecākiem, skolēniem un izglītības politikas veidotājiem un īstenotājiem, – izveidotajam pārejas uz mācībām latviešu valodā ieviešanas plānam.
piedalījās vairāk nekā 300 skolu un pašvaldību pārstāvji no visas Latvijas. Konferencē akcentēja valsts valodas politiku izglītībā un izvērtēja tās ieviešanā līdz šim paveikto, kā arī identificēja veiksmes un izaicinājumus, kā arī iezīmēja turpmāko ceļakarti, īstenojot secīgu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.
Paneļdiskusijās dažādu jomu eksperti runāja par vienotu skolu kā valstiskuma stiprināšanas pamatu, valsts ilgtspēju un saliedētu sabiedrību, kā arī pārrunāja vienotas skolas ieviešanas pieredze un gūtās mācības. Diskusijās piedalījās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce, Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatore Dr.iur. Sanita Osipova, bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2022.-2004., 2016.-2018.), profesors Dr.math. Kārlis Šadurskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Tāpat konferences dalībniekiem bija iespēja izvēlēties un piedalīties vienā no sešām piedāvātajām praktiskajām darbnīcām.
Plašāka informācija par Vienotu skolu pieejama ministrijas mājasalpas sadaļā Pāreja uz Vienotu skolu.
IZM valsts sekretāra p.i, valsts sekretāra vietnieces – Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores Ilzes Salenieces prezentācija: "Cik tālu esam ceļā uz vienotu skolu: paveiktais 2023./2024. mācību gadā, ceļakarte turpmākajam"
Edurio Latvijas komandas vadītājas Laumas Tučas prezentācija: "Aptaujas par vienotas skolas īstenošanu 2023./2024. mācību gadā rezultāti, pirmie secinājumi"
izm.gov.lv
