Pār sniegoto pagalmu stiepjas zilganas ēnas un liepas zaros iesēdies Mēness lūko saskatīt, kas šovakar notiek uz Zemes.
Pie durvīm rībinās, dauzās un tad sparīgi iesoļo trejos kažokos tērpies un zvārguļiem apkāries vīrs. Aiz viņa krietns pulks dziedošu, blējošu un trokšņojošu ļaužu. Katram ir sava loma spēlējama – priekšnesums vai rotaļa, kurā iesaistīt pārējos. Ķekatās iešana ir gluži kā vairākas izrādes vienā vakarā nospēlēt.
Tas ir priecīgs un svētīgs darbs, sagādājot pārsteigumu, liekot ticēt labajam un Ziemas Saulgriežu brīnumam.
Rīgas 59. pirmsskolas izglītības iestādes grupa “Bitītes” 13. decembrī kopā ar vecākiem devās dabā - Plānupē, lai izjustu budēļu tradīcijas un ģimeņu kopā būšanas prieku. Ikviens dalībnieks, liels vai mazs, bija tērpies ķekatnieku maskās.
Mājas saimnieki, grupas audzēkņu vecāki, sagaidīja budēlīšus ar uz ugunskura vārītu zupu. Kad spēki uzkrāti, tiek gatavots bluķis un visi skaļā un jautrā gājienā dziedādami dodas uz mežu, kur gaida iepriekš izraudzīta eglīte, ugunskurs un rotaļas.
Ja kādam aizmirsušies vārdi, tam tiek dota Ziemas Saulgriežu dziesmu grāmata, lai katrs var iesaistīties dziedāšanā un rotaļās iešanā. “Saule un Mēness”, “Sidrabiņa lietiņš lija “, “Danco lāci”, “Trejdeviņi”, “Rozā polka” un daudzas citas rotaļas kopīgi skan iedvesmojoši.
Mežā rotāta eglīte ar skaistām augļu un dārzeņu šķēlītēm, lai arī zvēriņiem būt skaisti svētki un bagātīgs mielasts.
Pēc lustīgās dancošanas meža klajumā, gājiens dodas atpakaļ. Atbilstoši senajām latviešu tautas tradīcijā, mājas pagalmā dedzinām bluķi, kurā “ierunāti” visi aizejošā gada niķi un stiķi. Tautas Spēka dziesmas, un guns rituāli un vecāku un bērnu kopīga iešana ap ugunskuru, dod ticību, ka arī nākamajā gadā mums viss izdosies.
Ķekatnieku zinībās dalījās skolotāja, vadītājas vietniece Svetlana Smekalova, skolotāja Velga Pudriķe, mūzikas skolotāja Anete Ašmane.
