No 2019. gada februāra Rīgas Imantas vidusskola iesaistījusies Pasaules kultūras mantojuma pilsētu organizācijas (OWHC) Centrālās un Austrumeiropas reģiona vidusskolu sadarbības projektā ‘’Mūsu vēstures spogulis ir pasaules kultūras mantojuma pilsētās’’, kurā piedalījās Rīgas Imantas vidusskolas skolēni Evija, Edijs, Kitija, Kristīne un Kristians.
Projekta koordinatore skolā ir angļu valodas skolotāja Māra Radziņa.
Šogad piedalījāmies skolas projektā kopā ar Banskás Štiavnicas, Budapeštas, Krakóvas skolēniem UNESCO projektā "Nice places to live and visit". Tika izvēlēti 5 dalībnieki no katras skolas. Katrai skolai bija jāizveido prezentācija, pārstāvot savu valsti un iekļaujot UNESCO mantojumu. Mēnesi pirms projekta sākuma, mēs sākām gatavoties. Uztaisījām video, kurā ir redzamas Latvijas UNESCO ēkas un mūsu skola, Rīgas Imantas vidusskola. Divas no Latvijas pārstāvēm sagatavoja deju un visi iemācijās dziesmu. Lai mūs labāk atcerētos, mēs sagatavojām cienastu ar dažādiem Latvijas sieriem, melno maize,saldumiem un kvasu, kā arī dažādas dāvaniņas programmas vadītājiem un citu valstu pārstāvjiem. Ceļš uz Slovākiju bija garš, tāpēc pa nakti palikām Polijā. Kad atbraucām uz Slovākiju, Banská Štiavnicā, mēs visi jutāmies diezgan satraukušies. Noteikti palīdzēja tā vakara “Ice breaking activities”. Slovākijā apskatījām daudz ļoti skaistu vietu, kas ir iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā, vislabāk patika izstaigāt vecās raktuves, kuras ir izvietotas pa visu Banská Štiavnicu. Bija arī izdevība ēst slovāku nacionālo ēdienu. No visām mums sagatavotām aktivitātēm, visvairāk patika
”city game’’, kur vajadzēja sadarboties ar savu internacionālo grupiņu un atrast dārgumus, alternatīvais teātris, kurā skanēja vairākas Apvienotās Karalistes grupas un izpildītāji, kā arī zelta attīrīšana, pēc kuras varēja paturēt atrasto zeltu sev. Kad beidzot pienāca prezentēšanas brīdis, to novadījām ar smaidu sejā, jo viss līdz galam bija sagatavots. Šīs programmas laikā, visvairāk sadradzējāmies ar ungāriem un viņu skolotājiem, arī slovākiem,kas visu šo laiku bija mūsu gidi, un vēl joprojām ar viņiem sarakstāmies. Mēs nevaram sagaidīt kad nākamajā gadā viņi brauks uz Latviju. Kopumā , viennozīmīgi, mums ļoti patika šī iespēja aizbraukt uz Slovākiju izveidot jaunus kontaktus, draugus, iepazīt priekš mums jaunu kultūru, pat Slovākijas kalni nespēja mūs apturēt, tikai ceļš no Latvijas līdz Banská Štiavnicai bija ļoti garš un nogurdinošs.
