Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi 2021. gada 24. martā piedalījās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Madariņa” Rīgas pašvaldības izglītības konsultatīvā centra attālinātajā tiešsaites seminārā vadītāju vietniekiem un pedagogiem par tēmu “Latviešu valodas un citu pirmsskolas mācību jomu satura integrētā apguve”.
Ilona Jansone pastāstīja par iestādes sadarbību ar skolu pēctecības mācībās no pirmsskolas uz sākumskolu nodrošināšanā, akcentējot, ka tā ir viena no iestādes darba prioritātēm. Bērnudārza un skolas pedagogu sadarbībai ir ļoti liela nozīme, jo mūsu (iestādes) uzdevums ir nodrošināt, lai bērns justos fiziski un psiholoģiski komfortabli pārejas periodā, lai bērna personības attīstība turpinās, balstoties uz pirmsskolā iegūtajām zināšanām, prasmēm un pieredzi.
Mūsu iestādei ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Imantas vidusskolām: Ostvalda vidusskola, Anniņmuižas vidusskola un 96.vidusskola (visās skolās tiek īstenota Mazākumtautību vispārējas izglītības programma). Lai veiksmīgāk realizētu pēctecību, mēs izvēlējāmies dažādus sadarbības virzienus: metodiskais darbs (semināri-praktikumi, pārrunas, tematiskās tikšanās, pedagoģiskās sēdes, diskusijas, nodarbību/stundu vērošana, skolotāju piedalīšanos vecāku sapulcēs); darbs ar bērniem (atvērto durvju dienas gan pirmsskolā, gan skolā, ekskursijas uz skolu, kopīgie svētki – tematiskie pasākumi, teātri); darbs ar vecākiem (vecāku sapulces, konsultācijas).
Šajā mācību gadā, veidojot sadarbību, saskarāmies ar grūtībām, jo Covid-19 ieviesa savas korekcijas - ierobežojumus. Diemžēl, bērni nevarēja iepazīties ar skolas telpām, aprīkojumu, skolotājām klātienē. Tikšanās ar kolēģiem no skolas bija organizētas attālināti. Pārrunājām aktuālos jautājumus par bērnu sagatavošanu skolai. Skolu skolotājas pozitīvi novērtēja 1.klases skolēnu sadarbības prasmes, ieradumus – bērni prot veidot cieņpilnas attiecības ar klases biedriem, citu klašu skolēniem, skolotājiem, kontrolēt savu uzvedību un emocijas, ir labsirdīgi, saprotoši, priecājas par citu bērnu panākumiem.
Pārrunājām latviešu valodas apguves iespējas pirmsskolā. Pirmsskolas skolotājas iepazīstināja skolas skolotājas ar latviešu valodā plānotiem bērniem sasniedzamiem rezultātiem, kuri ir sagrupēti divās satura vienībās: saziņa kontekstā un valodas struktūra. Pirmsskolā bērni latviešu valodu apgūst bilingvāli, integrēti kopējā mācību procesā un kā galveno saziņas valodu no piecu gadu vecuma. Bērni mācās saklausīt latviešu valodā dzirdēto, atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar bērnu, nosaukt ikdienā biezāk lietojamos priekšmetus, veiktās darbības, īsi pastāstīt par redzēto, dzirdēto, pārdzīvoto. Bērni mācās izteikt savas domas ar vārdiem, frāzēm, teikumiem cietiem saprotami. Veidot teikumus bērni iemācās ikdienas saziņas situācijās. Sarunājoties par ikdienas aktuāliem jautājumiem, bērniem paplašinās latviešu valodas vārdu krājums un pilnveidojas skaņu izruna. Bērni iepazīst iespiestos latviešu alfabēta burtus, lasa īsus, ikdienas situācijās un mācību procesā lietojamus vārdus.
Skolu skolotājas norādīja, ja bērni sasniegs pirmsskolā izvirzītus sasniedzamos rezultātus latviešu valodas jomā, tad spēs veiksmīgi uzsākt mācības 1.klasē un turpināt prasmju attīstību. Skolotājas dalījās novērojumiem un atzīmēja, ka tie bērni, kuri apmeklēja grupiņas ar latviešu mācību valodu, daudz vieglāk iekļaujas mācību procesā, nekā tie, kuri ir atnākuši no mazākumtautību grupiņām. Tāpēc pirmsskolā mēs novērojam tādu situāciju, kad daudzi vecāki, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, izvēlas bērnam Vispārējo pirmsskolas izglītības programmu (ar latviešu mācību valodu), jo rīkojas bērna labākajās interesēs un vēlas, lai bērns apgūst latviešu valodu un sekmīgi mācās skolā.
Gan pirmsskolas, gan sākumskolas skolotājas uzskata, ka šādas tikšanās ir lietderīgas, jo veidojas saikne starp pirmsskolu un sākumskolu, kura veicina bērnu sekmīgu pāreju no bērnudārza uz skolu.
Vadītāja vietnieks Anita Grahoļska pastāstīja par latviešu valodas mācīšanās iespējām pirmsskolā: “Latviešu valodas mācīšanās notiek mērķtiecīgi organizētajā integrētajā izglītības procesā un ārpusnodarbību laikā. Savā darbā skolotajās aktīvi izmanto dažādas metodes un paņēmienus: pirkstiņu rotaļas, skaitāmpantus, folkloras elementus – pasakas, tautasdziesmas, dažādas didaktiskas un kustību rotaļas, spēles, daudzveidīgus uzdevumus. Palīgā nāk digitālās platformas:
http://straume.mstatic.lv/mlmt/images/video/playlist/1603971058_1280x270.jpg
https://www.toolsforeducators.com/images/header1200x150.gif
https://classflow.com/wp-content/uploads/2016/12/classflow-logo-light-450.png
Bet ne vienmēr izmantotās metodes un paņēmieni ir noteicošais faktors. Galvenais ir savstarpējās attiecības starp bērniem, starp bērniem un pieaugušajiem, kā arī valodu un runu rosinoša vide, kā arī atbalsts īstajā vietā un īstajā laikā.
Materiālu sagatavoja Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja p.i. Ilona Jansone.
Attēls: pixabay.com
