Ar spraigām diskusijām un sāpīgiem jautājumiem aizritējusi Latvijas Nezināšanu diena

Ar spraigām diskusijām un sāpīgiem jautājumiem aizritējusi Latvijas Nezināšanu diena

Lai novērstu bērnu un jauniešu zināšanu trūkumu par savu veselību un aicinātu deputātus veikt izmaiņas Izglītības likuma 10.1 pantā, biedrība “Papardes zieds” pasludinājusi 6. septembri par Latvijas Nezināšanu dienu.

Pie Saeimas tiekoties nozares ekspertiem un atbalstītājiem, spraigās sadursmēs pausti argumenti, lai noskaidrotu, vai grozījumi Izglītības likuma 10.1 pantā tiešām bijuši tik lietderīgi, kā daļa deputātu vēlas sabiedrību pārliecināt.  

Mācību satura nepilnību dēļ skolēnu zināšanas par savu ķermeni, veselību un savstarpējām attiecībām kļūst arvien sliktākas. Lai gan daļa jauniešu mūsdienās par savu ķermeni un pilnvērtīgu attiecību veidošanu zina daudz, tikpat lielai daļai zināšanu līmenis par cilvēku seksuālo un reproduktīvo veselību ir satraucoši zems. 67% jauniešu priekšstatu par attiecībām gūst no pornogrāfijas, turklāt HIV un AIDS jauniešu vidū Latvijā arī mūsdienās ir realitāte, nevis virsraksti mācību grāmatās. Tomēr tieši pilnvērtīga izglītība ir viens no sabiedrības labklājības pamatakmeņiem. Īstā vieta, kur zināšanu robus aizpildīt ar uzticamu un kvalitatīvu informāciju, ir skola, taču Izglītības likuma 10.1 pantā veiktie grozījumi komplektā ar veselības mācības likvidēšanu liedz iespēju jauniešiem tapt izglītotiem – skolotāju laika trūkuma, baiļu un aizliegumu dēļ. Savukārt sabiedrība zaudē zinošu nākamo paaudzi un iespēju uzlabot kopējos veselības rādītājus.

“Zināšanas par ķermeni, veselību un prasme veidot attiecības un plānot ģimeni ikvienam, tai skaitā jauniešiem, ir tikpat svarīga kā matemātika, fizika vai svešvalodas. Kopš veselības mācības izslēgšanas no mācību programmas un grozījumiem Izglītības likuma 10.1 pantā, strādājot ar skolēniem un viņu vecākiem, redzam - jauniešu, kam nav pat elementāru zināšanu par cilvēka fizioloģiju, kļūst arvien vairāk. Skolotājiem trūkst laika jauniešus izglītot, turklāt, baidoties skart pārāk jūtīgas tēmas, to vairs nedara arī tie pedagogi, kas par jauniešu zināšanām iepriekš rūpējušies ārpus kārtas. Šādai situācijai turpinoties, sabiedrības veselības rādītājus neuzlabosim,” pauž biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Klātesot ārstiem, veselības speciālistiem, psihologiem un jauniešiem, kam apspriestais ir visaktuālākais, tika skaidrots, vai paši izglītības sistēmas haosa radītāji apzinās, kādas sekas viņu pieņemtie lēmumi atstājuši. Ikvienam Nezināšanu dienas svinētājam tika piešķirts Latvijas jaunieša veselības izglītības komplekts, ļaujot uz mirkli iejusties skolēna ādā – bez iespējas saņemt kritiski nepieciešamās zināšanas un iespējas pret to cīnīties.

Saeimas deputāte Lolita Čigāne pauda atbalstu Latvijas Nezināšanu dienas organizatoriem, apgalvojot, ka tā dēvētie “tikumības grozījumi” mūsdienās uzskatāmi par absurdu. “Laikā, kad informācijas pārbagātība visapkārt ir nenoliedzama, turklāt ikvienam jaunietim ir iespēja interesējošo jebkurā brīdī noskaidrot internetā, īpaši svarīga ir spēja kritiski domāt un analizēt, lai uzzinātās informācijas kvalitāti objektīvi izvērtētu un izvairītos no draudiem veselībai. Ja šo spēju nemācām bērniem skolā, īpaši ietekmēti tiek jaunieši no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, ar kuriem visbiežāk par veselības tēmām nerunā arī vecāki,” sarunā ar ekspertiem sacīja L. Čigāne.

Pielikumā vēstule 

Papildu informācijai: Iveta Ķelle, Biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja

E-pasts: iveta.kelle@gmail.com