Lai pastāstītu par Rīgas Doma izcilo ērģeļu aizraujošo vēsturi un lieliskiem sava aroda pratējiem – ērģeļmeistariem, komponistiem un mūziķiem, ir tapusi izglītojoši dokumentāla filma “Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi”, informē Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš.
Dekāns atgādina, ka Rīgas Doms, kas atrodas pašā Latvijas sirdī – Vecrīgā, ir ne tikai viens no spilgtākajiem Rīgas simboliem, bet arī nozīmīga mūzikas mājvieta. Īpašs katedrāles dārgums ir unikālās un senās ērģeles, kurām ir grūti atrast līdzvērtīgas Eiropā.
Izglītojoši dokumentālā filma “Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi”, kas LTV1 būs skatāma 17. aprīlī, atklās aizraujošu stāstu par to tapšanas vēsturi, sākot no XVII gs. sākuma līdz pat XIX gs. Doma draudzes ambīcijām uzbūvēt pasaulē lielākās un tam laikam modernākās ērģeles.
Ideju veidot filmu par ērģelēm rosinājuši restaurācijas vajadzībām veiktie pētījumi, daļēji - arī ilgstošie ierobežojumi, kad baznīcā apsīka klātienes rosība. Tā radusies vēlme padarīt Domu vismaz virtuāli pieejamu plašākam cilvēku lokam, nekā tobrīd bijis iespējams uzņemt klātienē.Taču galvenais izglītojoši dokumentālās filmas tapšanas iemesls ir vēlme pastāstīt par majestātisko, lieliski skanošo mūzikas instrumentu un dažādām profesijām, bez kurām ērģeļu darbība nebūtu iespējama.
“Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi” jau ir iekļauti programmā “Latvijas skolas soma”. To papildina īpaši sagatavoti digitālie mācību materiāli, kas ļauj skolotājiem šai tēmai veltīt veselu mācību stundu.
“Mums ir jādomā par nākamajām paaudzēm. Jāmeklē veids, kā nodot tālāk prasmes un zināšanas. Varbūt pēc gadiem divdesmit vai trīsdesmit kāds no tiem, kas skatīsies filmu, kļūs par Rīgas Doma ērģeļmeistaru,” uzsver dekāns Elijs Godiņš. Rīgas Doma dekāna vēstule.
Primārā filmas mērķauditorija ir 8.-11.klašu skolēni. Tas ir vecums, kad bērni visbiežāk pieņem nopietnus lēmumus par iespējamo karjeru. Filmas veidotāji cer, ka, iespējams, kādu jaunieti varētu ieinteresēt darbošanās ar iespaidīgajiem un sarežģītajiem mūzikas instrumentiem – ērģelēm. Lai uzrunātu skolotājus, plānota arī e-pasta mārketinga kampaņa.
Dokumentālajā filmā skatītāji uzzinās ne tikai patiesus un interesantus faktus par Rīgas Domu, ērģelēm un mūziku, bet arī iepazīs ērģelnieku, restauratoru un citu sava aroda meistaru ikdienu, kas palīdz saglabāt unikālo kultūrvēsturisko mantojumu nākamajām paaudzēm.
Meistari atklās savu ikdienu un instrumenta noslēpumus, par kuriem nenojauš pat pieredzes bagātākie Rīgas Doma apmeklētāji. Ērģeļbūves meistari Viesturs Ilsums un Mikus Dzenītis stāstīs par mūzikas instrumentā apslēptajām vērtībām, tāpat savu darba ikdienu atklās arī restaurācijas nodaļas vadītājs Ronalds Lūsis.
Savukārt mūzikas pasaulē skatītājus ievedīs Rīgas Doma mūzikas direktors, aizrautīgais katedrāles ērģelnieks un “Lielās mūzikas balvas 2021” laureāts Aigars Reinis.
“Ērģeļmūzika nav tikai klasiskie Johana Sebastiana Baha skaņdarbi. Patiesībā tas ir ļoti daudzveidīgs instruments, kas spēj gan iepriecināt, gan uzmundrināt, gan arī būt svinīgi nopietns. Šo visu vēlējāmies atklāt dokumentālajā filmā, kurā skan baroka, romantisma mūzika. Arī izcilā latviešu ērģelnieka un komponista Alfrēda Kalniņa skaņdarbi,” stāsta Aigars Reinis.
Alfrēds Kalniņš no 1933. līdz 1951.gadam bijis Rīgas Doma ērģelnieks, turklāt ilgu laiku spēlējis arī Latvijas radiofonā translētus ērģeļkoncertos. Diemžēl radio arhīvos to ieraksti nav saglabājušies, tādēļ atliek vien ticēt nostāstiem, ka Alfrēds Kalniņš bijis virtuozs ērģelnieks.
Plānots, ka stāsts par slavenajām Rīgas Doma ērģelēm aizsāks Rīgas Doma dārgumiem veltītu dokumentālo filmu sēriju.
Izglītojoši dokumentālās filmas “Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi” režisore un scenārija autore ir Žaklīne Zābere-Gāga, līdzautori – Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš, Rīgas Doma Mūzikas nodaļas vadītājs un Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis, Rīgas Doma Atjaunošanas nodaļas vadītājs Ronalds Lūsis, Rīgas Doma ērģeļmeistari Viesturs Ilsums un Mikus Dzenītis, Rīgas Doma restauratore un arhivāre Lana Pelse. Filmas operators – Jānis Šēnbergs, montāžas operators – Jānis Orbidāns, drona operators – Ēriks Božis. Tāpat dokumentālās filmas veidošanā piedalījās Rīgas Doma pārvaldes darbinieki.
Projektu realizēja Rīgas Doma pārvalde ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu. Dokumentālajā filmā izmantoti Rīgas Doma un citos arhīvos esošie vizuālie, digitālie un audio materiāli.
Dokumentālās filmas “Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi” ceļš pie skatītājiem sāksies kanālā LTV1 17.aprīlī plkst. 11.05.
Īsumā par Rīgas Doma ērģelēm
Rīgas Doma ērģeles ir vēlīnā romantisma perioda ērģeļbūves augstāko sasniegumu paraugs, kuram grūti atrast līdzvērtīgu Eiropā. Tās būvētas 1883./1884.gadā “E.F.Walcker & Co” darbnīcās Ludvigsburgā. Tobrīd pasaulē lielākās un modernākās 124 reģistru ērģeles Rīgas Domā sāka skanēt 1884.gadā. Tajās tika izmantoti jaunākie tehniskie risinājumi: barkera mašīna, crescendo veltnis, gatavās un brīvās kombinācijas.
Grandiozā instrumenta konstrukcija ir 25 m augsta, 11 m plata un 10 m dziļa. Ērģelēm ir 6718 stabules, kas izvietotas uz 26 vējlādēm. Apmēram puse stabuļu izgatavotas no koka: priedes, kļavas, ozola, bumbieres, ābeles; pārējās veidotas no svina un alvas sakausējuma. Stabuļu izmēri ir dažādi – lielākās pārsniedz desmit metru augstumu, bet mazākās ir tikai 13 milimetru garas. Doma ērģelēm ir divi spēles galdi, kas, tāpat kā ērģeļu stabules, ir izvietoti divos balkonos. Augšējam spēles galdam ir četri manuāļi un pedāļa klaviatūra. Apakšējā balkonā ir viena manuāļa spēles galds, kas savienots ar ceturtā manuāļa (Schwellwerk) reģistriem. Spēles un reģistru traktūra ir mehāniska, gaisa piegādi stabulēm nodrošina elektromotors un desmit dažāda lieluma plēšas.
Rīgas Doma ērģelēm ir grezna instrumenta redzamā daļa jeb prospekts. Tā kompozīcija – trīs lielie stabuļu torņi, starp kuriem sakārtotas mazo stabuļu rindas, un daudzie ornamentālie un figurālie kokgriezumi – ir saglabājusies līdz mūsdienām no 1601. gada, kad Jakobs Rābs no Lībekas pabeidza jauno instrumentu pēc 1547. gada ugunsgrēka. Tas ir viens no vecākajiem saglabātajiem ērģeļu prospektiem Eiropā. Pēdējā prospekta restaurācija tika veikta no 2000. līdz 2018. gadam.
Informāciju sagatavoja: Lauris Treijs, Rīgas Doma pārvalde projektu vadītājs
